Projekta ietvaros iepazīst vilnas pārstrādi
Projekta “Entrepreneurial Schools in Europe” (Uzņēmējdarbība Eiropas skolās) pirmais posms ir saistīts ar izvēlētā produkta iepazīšanu.
Mūsu izvēle ir aitas vilna, jo tas ir materiāls, kuru Latvijā izmanto jau gadiem ilgi. Pagājušā gadsimta vidū Latvijā bija attīstīta aitkopība, vilnas pārstrādes punkti, kur varēja uz maiņu iegādāties vilnas segas, spilvenus, sienas dekorus vai vienkārši dziju, sadzīves pakalpojumu 
kombināti, kuros pasūtīja adītus izstrādājumus. Gandrīz katrā lauku mājā varēja atrast lielo baļlu vilnas mazgāšanai, vērpjamo ratiņu, tītaviņas un stelles. Mainās vērtības, mode, tehniskās iespējas, bet ir lietas, kuras paliek nemainīgas. Piemēram, joprojām katrā mājā ir ar rokām adīts zeķu pāris, bieži vien tirdziņā pirkts, nevis vecmammas adīts, bet tāds nu ir laiks….
Projekta ietvaros tika iepazīts vilnas pārstrāde Ķoņu dzirnavās, kur varēja iepazīties ar visu procesu – cirptās vilnas plucināšanu, kārsuma uztīšanu, pavediena vērpšanu un šķeterēšanu. Dzirnavu saimniece stāstīja, ka Latvijā aizvien mazāk paliek aitu šķirnes no kurām iegūst vilnu, jo daudz ienesīgāks ir gaļas ražošanas bizness, tomēr interese par dabīgi audzētu un apstrādātu izstrādājumiem ir ļoti liela.
Nākamā tikšanās bija ar uzņēmēju un mākslinieci Ingu Loginu, kura, uzrunājot jauniešus teica: „Viss, ko dzīve jums piespēlē, jāizmanto, jo nekad nevar zināt kas noderēs. Izglītība ir nepieciešama, lai paplašinātu redzesloku un celtu pašapziņu, bet darbam, kurš nodrošina iztikas līdzekļus, jāsagādā prieks arī dvēselei.” Viņai tas ir izdevies, jo darbs un vaļasprieks ir filcētu izstrādājumu gatavošana . Somiņas, cepures, rotas, bet visfantastiskākie ir filcēti zābaki ar individuālu zīmējumu.
Katram skolēnam bija iespēja praktiski iemācīties slapjo filcēšanu. Sākumā nedaudz atturīgi, bet vēlāk visi ar lielu aizrautību glaudīja, mīcīja, rullēja, burzīja vilnas pikucīti, līdz, kā taurenis no kāpura, uzplauka ziedi.
Iepazīstot uzņēmējdarbību, kura saistās ar vilnas apstrādi un izstrādājumu gatavošanu, varam secināt, ka Latvijā joprojām pastāv tradīcijas, kuras saistītas ar dabīgu, ekoloģisku tīru izstrādājumu gatavošanu un izmantošanu ikdienā.
 |
 |
