18.jūlijā plkst.10:00 Finanšu un tautsaimniecības komitejas 7.sēde

25.jūlijā plkst.14:00 Domes kārtējā 10. sēde

Saistītie raksti

Viesojamies pie īstiem amata meistariem

Print Friendly, PDF & Email

 

 

2018.gada 2.februārī Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas 1.un 3.klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Blomi, kur apmeklēja maizes ceptuvi “Donas” un metālkalēja Jāņa Keiseļa darbnīcu. Skolēni ieguva informāciju par maiznieka, gida un metālkalēja profesijām.

Gan “Donu” saimniece Ilze Briede, gan metālkalējs Jānis Keiselis dalījās pieredzē katrs par sava aroda plusiem un mīnusiem, par veiksmēm un neveiksmēm, uzsākot savu biznesu tieši šajās profesijās. Skolēni uzzināja, kā šajos arodos cilvēki strādāja sendienās un kā darbiņš paveicams mūsu dienās. Uzzināja arī par to, kur, cik ilgi jāmācās, lai būtu labi sava amata pratēji, par prasmēm un rakstura īpašībām, kas nepieciešamas tieši šajos arodos.  

Blomes maizes ceptuvē ”Donas” skolēni iepazinās ar maizes ceptuves saimnieci Ilzi Briedi. Izrādās, ka maiznieks var strādāt gan lielos maizes cepšanas uzņēmumos, gan arī nelielās individuālās maizes ceptuvēs. No tā, cik lielā uzņēmumā maiznieks strādā, atkarīgi viņa tiešie darba pienākumi. Maiznieks strādā īpašā telpā – maizes ceptuvē. Darbs saistīts ar krasām temperatūras maiņām. Pie cepamajām krāsnīm tā var būt ļoti augsta.  Lai strādātu šajā profesijā, nepieciešama arodizglītība maiznieka specialitātē. Šis arods jāmācās 3 gadus. Nepieciešamās profesionālās iemaņas var apgūt arī uz vietas darba vietā.  

Skolēniem parādīja, kā notiek maizītes cepšana no ierauga līdz izceptajam maizes klaipiņam. Skolēni ar interesi klausījās stāstījumā, atbildēja uz jautājumiem, uzdeva sev interesējošus jautājumus, vēroja, kā tiek veidots maizes kukulītis, un katrs skolēns izmēģināja savu roku maizes kukulīša veidošanā un noformēšanā. Gaidot, kamēr maizīte izcepsies, bērni  sildījās uz maizes krāsns mūrīša, mācījās tautasdziesmas par maizi, minēja mīklas.

Ar bērniem pārrunājām, ko viņi var darīt jau šodien, lai nākotnē varētu kļūt par veiksmīgu maiznieku un vai šī profesija šodien kādu ir ieinteresējusi.  

Bērni atbildēja uz jautājumiem:

  • Vai Tu interesējies par dažādām receptēm un ēdienu pagatavošanas veidiem?
  • Vai pašcepta maize tev šķiet kas īpašs?
  • Vai esi mēģinājis piedalīties maizes cepšanas procesā jau kādu citu reizi pirms šodienas?
  • Vai Tev šodien likās interesanti darboties maizes ceptuvē?

Noskaidrojām, ka šajā profesijā būtiska ir patika gatavot ēdienu. Maizes cepšana visos laikos bijusi ļoti cienījama un īpaša nodarbe, kurā jāiegulda ne tikai fizisks, bet arī garīgs spēks, tāpēc par labu nāks senas maizes cepšanas tradīciju un recepšu pētīšana.

 Bērni secināja, ka fizisku izturību un roku veiklību, kas svarīga maizniekam, veicinās viņu dalība dažādās sporta aktivitātēs. Īpaša uzmanība skolā jāpievērš tādiem mācību priekšmetiem kā mājturība, sports un veselības mācība.

Metālkalkalējs Jānis Keiselis pastāstīja, ka kalēja darbs vienlaikus ir gan skaists, gan arī fiziski smags arods, kurā zināšanas un prasmes jāpapildina visa mūža garumā. Kamēr vieni šī aroda pārstāvji kalšanā izmanto modernās tehnoloģijas – ar gāzi vai elektrību darbināmas krāsnis, citi kalēji ir palikuši uzticīgi tradicionālajām vērtībām, un ēzi, kur karsē dzelzi, kurina ar oglēm, tādējādi saglabājot senatnīguma elpu.

Metālkalēja darbnīcas apkārtnē nelielās ekskursijas laikā skolēni iepazinās ar viņa mākslinieciskajiem, interesantajiem un praktiskajiem metāla izstrādājumiem.

Viņš pastāstīja, ka kalēja darbu vienā dienā apgūt nevar. Tas ir rets amats. Metālkalēja meistarība aug līdz ar praksi. Turklāt kalēja amats ir ļoti vīrišķīga profesija, kur nepieciešama ne tik vien mākslinieciskā iztēle, amata prasme, bet arī daudz fiziskā spēka, jo kalšana nav nekāds vieglais darbs. Vēl darbnīcā skolēni tika iepazīstināti ar drošības noteikumiem, kas jāievēro strādājot kalēja darbnīcā, iepazinās arī ar dažādiem darba rīkiem un vairākām kalēja darbā nepieciešamām lietām, piemēram, ēzi, laktu, veseri.

Kalējs pastāstīja un parādīja, kā no sagataves var izkalt naglu. Tad arī katrs varēja izkalt savu naglu. Šo naglu kā suvenīru katrs varēja ņemt līdzi uz māju, lai to parādītu mājiniekiem un paglabātu par piemiņu, lai vēlāk varētu atcerēties, ko jaunu uzzināja un iemācījās, viesojoties pie metālkalēja.

Skolēni  vēl tika informēti, kur mūsdienās ir iespējams apgūt šo grūto arodu. Tradicionālos kalējus sagatavojot Rīgas Amatniecības vidusskolā, kur pēc pamatskolas beigšanas varot apgūt metāla mākslinieciskās apstrādes programmu. Vēl varot mācīties Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā. Tur metāla izstrādājuma dizainera profesiju, arī tradicionālo kalšanu, varot apgūt, sākot no 9.klases, un mācoties četrus gadus, iegūt 3.profesionālās kvalifikācijas pakāpi. Metālkalšanas un metāla dizaina noslēpumus varot apgūt Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Metāla dizaina apakšnodaļā.

Bet izrādās, ka visvienkāršākais ceļš, kā iemācīties kalēja arodu, ir iet par zelli pie meistara.

Skolēni secināja, ka kalšana ir skaists un grūts arods īstiem vīriem, turklāt, ja kāds no viņiem kalēja profesiju izvēlēsies kā savējo, mācīties vajadzēs visu mūžu. 

Bērniem šī mācību ekskursija ļoti patika, jo bija iespaidiem bagāta. Ekskursijas laikā tika iegūta izsmeļoša informācija par diviem senajiem arodiem, kuri savu popularitāti nav zaudējuši līdz pat šodienai. Bērni iemācījās daudz jaunu vārdu, uzzināja, kā mūsdienās šie senie amati ir attīstījušies. Galvenais, ka bija iespēja praktiski darboties.

Rūta Rateniece un Aiva Zaķe
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas skolotājas

 

                                                                                                                                                                        

 

 

Dalīties:
20. aprīlis, 2018, Madara Jakobsone
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs