Cauri gadiem Zaļumballes skan arī Apes novadā - Apes novads

16.08. plkst.14:00 Domes ārkārtas sēde

16.08. plkst.14:15 Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas un Finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdes

27.08. plkst.14:00 Finanšu un tautsaimniecības jautājumu un Sociālo jautājumu pastāvīgā komitejas sēdes

30.08. plkst.14:00 Domes kārtējā sēde

Saistītie raksti

Cauri gadiem Zaļumballes skan arī Apes novadā

Print Friendly, PDF & Email

 

 

Jau senlaikos latvieši ir pratuši rast laiku, lai pulcētos zaļumos uz deju vakaru. Kaimiņš uzrunājis kaimiņu, dodoties kopīgā pāris kilometru garā pastaigā uz lampiņām izgaismoto estrādi, dziedādami un priecādamies par satikšanos. Mēs šo tradīciju esam kopuši ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Visur, kur pulcējāmies, skanējušas  ziņģes un dažādos laikos atļautas un aizliegtas dziesmas, kas izdejotas mājas ballītēs un kopīgās  satikšanās reizēs.

Balle zaļumos – tā ir īpaša maģija, kad dejo visi – gan kautrīgais skolas puika ar apmulsušu klases meiteni, gan bravurīgais pagasta zemnieks ar sievu, gan pilsētas švīts ar tikko iepazītu jaunkundzi vējā plīvojošiem matiem…

Tās ir atmiņas, tie ir vietu un cilvēku stāsti.

Balle šķūnī bez klavierēm

Kā pastāstīja Jānis Ciguzis no Gaujienas, 70 -80 gados kolhoza laikā Gaujienā  , pēc katra darba perioda, darba kolektīvi mēdza nosvinēt  darba nobeigumu.  Graudaugu , kartupeļu stādīšanas noslēgums tika atzīmēts ar zaļumballi. Pats varenākais pasākums bija pavasara sējas darba noslēgums.

Atmiņā palikuši tie gadījumi, kad šie pasākumi notika pie Jāņa Akmentiņa Smidzu  šķūnī. Vienā no tādām reizēm kā viesi  piedalījās Alfrēda Dāvida vadītais vokāli instrumentālais ansamblis. Pārsteigums uzaicinātajai instrumentālai grupai bija tas, ka pasākums notiek šķūnī, kur nebija klavieru! Situācija bija ne visai patīkama, bet,  pateicoties kolhoza saimniecībai “Strautiņi” direktoram Ivaram Ozoliņam, kurš bija ļoti labs akordeonists, viss noticis,  kā bija paredzēts.

Kā jau dažkārt ballēs  – gadās nolūzušie, gan ļoti jautrie. Bija  tādi, kuri nokavējuši transportu, lai nokļūtu mājās. Dodoties  mājās ar kājām , bija atgriezusies veselība, prāts un nebija vairs vajadzības salāpīties.

Smidzu  šķūnī vairākkārtīgi notikušas  šādas zaļumballes, kurās spēlēja arī Gaujienas kultūras namā kapela Riharda Dauškana vadībā, Gaujienas vidusskolas audzēkņu ansambļa grupas Gunāra Pāvula un Irēnas Auziņas vadībā.

 


 

Tauru skaņas Trapenē

Tauru skaņas Trapenes pagastā jau skanējušas pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Par to stāsta vēstures lappuses.

Kultūras dzīvē mūsu pagastā aktīvi iesaistījās 240.Trapenes mazpulka dalībnieki. Kultūras nama vēstures lappusēs rakstīts: “30. gadu nogalē Trapenē darbojies labs pūtēju orķestris, kuru vadīja Trapenes pagasta rakstvedis Šiliņš. Daži no to laiku muzikantiem bija Roberts Garoza, Aleksandrs Eglītis, Edgars Zvaigzne, Ēvalds Kalniņš. Pūtēju orķestris spēlēja gan kultūras namā, gan daudzās zaļumballēs, kuras parasti tika rīkotas māju siena šķūņos, rijās, labā laikā uz pagalma.”

50.-60. gados viens no Trapenes skanīgākajiem orķestriem bija Lejastrapenē.  Lejastrapene bija ļoti apdzīvota vieta. Visās mājās bija kupls iedzīvotāju skaits, daudz bērnu un jauniešu. Par šo periodu stāsta viena no orķestra dalībniecēm Monika Lūse: “Man patika ļoti spēlēt ballēs. Mūsu orķestrī spēlēja: es – Monika Lūse, Pēteris Dzenītis, Andrejs Spektors, Artūrs Driķis, Mārtiņš Bernarts, Jānis Lūsis. Orķestri vadīja Jānis Lūsis. Mēs visi bijām kaimiņi. Dažreiz uzaicinājām piebiedroties  mūsu pulkam arī citus mūziķus – Pētera sievu Intu, Induli Meli u.c. Katrs no mums prata spēlēt vairākus instrumentus. Parasti vasarās mēs spēlējām gan mūsu siena šķūnī, gan arī lielajā šķūnī “Liepās”. Ziemā mēs spēlējām sava pagasta kultūras namā, gan arī kaimiņu kultūras namos. Visas balles bija kupli apmeklētas.”

Viena no mazajām tā laika ballētājām Rūta  Bērziņa atceras: “Es biju maza, bet man ļoti gribējās dejot, tāpēc devos līdzi vecākajām māsām uz balli. Viņām un pārējiem jauniešiem tas nepatika, tāpēc vienreiz arī man nācās saņemt sodu. Tas mani neapturēja arī citreiz apmeklēt balles Lejastrapenes un “Liepu” siena šķūņos. Visu mūžu man patīk dejot, arī tagad jau cienījamā vecumā es neesmu zaudējusi dejot prieku.”

Ādama un Trapenes muzikanti

1965. gadā Trapenē atklāja estrādi. Kā atceras Ritma Kārkliņa: “Ballē uz estrādes spēlēja Ādama muzikanti: Roberts Jēģeris, Raimonds Apinis, Jānis Maltenieks, Arvīds Maltavnieks.” Ādama muzikantu dziedātās dziesmas, viņu muzikalitāte, talants sasildīja sirdi arī daudziem jaunajiem pāriem, tāpēc viņus aicināja par kāzu muzikantiem.” Kā atceras Maija un Ervīns Miķeļi, arī viņu kāzās spēlēja Ādama muzikanti.

Jaunu skanējumu orķestru darbībā iezīmēja 1981. gads, kad Trapenē tika nodibināts skaitliski liels pūtēju orķestris. Orķestra dalībnieki bija: Tālis Jakabsons, Juris Bukalders, Mārtiņš Liepiņš, Jānis Liberts, Vilnis Kopmanis, Ervīns Miķelis, Ilmārs Eidemanis, Āris Pētersons, Dainis Lipstoks, Jānis Kranāts, Uldis Kārkliņš, Māris Tomiņš, Aivars Maltavnieks, Jānis Kalniņš. Ervīna Miķeļa atmiņas par muzicēšanu orķestrī: “Spēlējām zvejnieku kolhozā “9. Maijs” (šefības saimniecība), toreiz Veru rajona Kirova vārdā nosauktajā kolhozā (sadraudzības partneru saimniecība), kolhozā  “Zarja” Alūksnes rajonā. Vislielākais kuriozs bija kolhozā “Krasnij Oktjabr” Pleskavas apgabalā (sadraudzības kolhozs). Spēlējām līdz brīdim, kad pie kultūras nama piebrauca bufete ar degvīnu. Pēkšņi visi klausītāji un dejotāji pazuda, spēlējām sev!

Orķestra dalībnieks Dainis Lipstoks atceras: “Ļoti skaistas, kupli apmeklētas balles 80.gados notika uz estrādes. Mūzikas skaņas priecēja iedzīvotājus. Tika atzīmēti dažādu profesiju svētki – notika Mehanizatoru, Laukkopēju, Lopkopēju vakari. Ļoti  emocionāli  tika atzīmēti Līgo svētki ar zvejnieku un igauņu kolhozu delegāciju piedalīšanos. ”Ļoti skumji, ka 1990. gadā orķestris savu darbību beidza.

Zaļumballes tradīcijas , teicēju un atmiņu autori  tika saglabāti izdotajā grāmatā uz Latvijas simtgadi ”Tradīciju burtnīca Zaļumballes”.

Paldies visiem atmiņu autoriem, kuri dalījās savā zaļumbaļļu pieredzē.

Laima Poševa
Gaujienas tautas nama vadītāja, 
Apes novada kultūras darba organizatore

 

Dalīties:
6. augusts, 2018, Madara Jakobsone
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs