22.11. plkst.10:00 Finanšu un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēde

29.11. plkst.14:00 Domes kārtējā sēde

Saistītie raksti

“Coop Local” pieredzes brauciens uzņēmējiem

Print Friendly, PDF & Email

 

 

18. un 19. oktobrī Apes novada dārzeņu un stādu audzētāji kopā ar Smiltenes novada un Igaunijas partneriem, devāsprojekta “Coop Local” mācību braucienā uz Smiltenes, Raunas, Cēsu pusi gūt jaunu pieredzi uzņēmējdarbībā.

Vairāk nekā 30 cilvēku grupa kā pirmo apmeklēja SIA “Dimdiņi” – dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumu, kurš ir viens no lielākajiem Baltijas valstīs. Interesants izrādās fakts, ka tas ietver sevī trīs uzņēmumus SIA “Dimdiņi”, “Dimdiņi Agro” un “Lizuma gotiņa”. Kāpostu audzēšanā specializējušies no 1992. gada, audzē kāpostus ap 150 ha platībā, tos pārstrādā un pārdod gan Baltijas valstu veikalu ķēdēs, gan citur. 80 procenti no produkcijas paliek Latvijā. Uzņēmums pilnveidojas un ar katru gadu papildina un dažādo savu sortimentu, piedāvājot arī sarkano biešu produkciju, turku zirņus un citus dārzeņus, svaigā, sautētā un citādi apstrādātā veidā.  Uzņēmums ir darba devējs daudziem vietējiem cilvēkiem, lai gan darba stundas šeit jāstrādā garas un intensīvas, taču cilvēki ir priecīgi, ka darbs ir tepat uz vietas Latvijā. Arī Igaunijas partneriem tā bija saistoša pieredze. Esam iepriekš viesojušies līdzīgos uzņēmumos Igaunijas pusē, kas arī bija visaptveroša interesanta pieredze dārzeņu audzētājiem.

Viesojāmies arī Raunas pusē ķiploku pārstrādes uzņēmumā SIA “Latvijas ķiploks”, kur redzējām ķiploka pārvērtības visdažādākajos produktos, kas vienam šķiet nesavienojami, tas citam savukārt liekas izsmalcināti – arī tāda pieredze gūstama Raunas uzņēmēju Sintijas un Ineses stāstos.

Pārsteidzoši radoša pieeja dārzeņu pārstrādē bija redzama uzņēmumā SIA “Latnature”, kur uzņēmuma īpašniece papildus puķu un dārzeņu stādu audzēšanas biznesam ražo dārzeņu čipsus, trifeles, sausmaizītes un citus veselīgos našķus ar kuriem iepazīstinājusi gan plašus Latvijas veikalu tīklus, gan šobrīd jau šie produkti pieejami ārpus Latvijas robežām.

Iepazinām arī ne tik vērienīgas saimniecības, taču pieredze noder no jebkuras saimniecības. Z/s “Mazdāmi” Smiltenes novadā pēc atgriešanās no daudziem ārzemēs pavadītiem gadiem strādājot tur, šobrīd darbojas savu vecāku īpašumā audzējot zemenes, pavasarī stādus, tomātus un gurķus vasarā. Latvijā darbojas jau 5 gadus, ar savu produkciju priecē pircējus Smiltenes tirgū.

Mājas makaroni no īstām lauku olām un siers – tas ir Siera ražotnē Raunā. Ceriņu ģimenes uzņēmums te ražo sierus, sviestu un makaronus jau no 2006 gada.

Savukārt z/s “Kliģēnos” Cēsīs, gandrīz katram uzņēmējam bija iespēja paņemt sev vajadzīgo no Kliģēnu pieredzes stāsta. Z/s “Kliģēni” jau pēc nedēļas vāc savu pēdējo Latvijā audzēto gurķu un tomātu ražu. Siltumnīcas šeit ir iespaidīgas, produkcijas daudz, pieredze ar vairāku desmitu gadu stāžu un pārbaudīta dažādos virzienos. Šobrīd Kliģēnu īpašnieks saka, ka lielāko pienesumu uzņēmējdarbībā sniedz tieši dārzeņi – tomāti un gurķi. Tomāti siltumnīcās tiek stādīti februārī un pēdējā raža tiek vākta vēlu rudenī.

Priekuļu selekcijas stacijas muzejā iepazinām kartupeļa stāstu, arī to selekcionētās šķirnes, ko selekcijas stacijas pārstāves papildināja ar degustāciju, lai mēs rastu savām garšas īpašībām patīkamāko. Dārzeņu un stādu audzētājiem- projekta dalībniekiem šīs bija piepildītas, vērtīgas, informācijas bagātas 2 dienas, kuras iespējams deva ne vienu vien atziņu par savu darbību un tās paplašināšanu, dažādošanu. Paldies uzņēmējiem un sadarbības partneriem par lielisko pieredzi un, protams, arī projekta vadībai, kas katru no šiem pieredzes braucieniem veido Jums tādu – interesantu, noderīgu, vajadzīgu.

Pasākums tika organizēts INTERREG Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. Est-Lat14 “COOP Local” (“Pārrobežu sadarbības veicināšana vietējiem pārtikas produktu ražotājiem un amatniekiem pierobežā”) ietvaros.
Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Baiba Vadone
Uzņēmējdarbības speciāliste
Dalīties:
31. oktobris, 2018, Madara Jakobsone
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs