12.12. plkst.16:00 Dzīvokļu komisjas sēde, Gaujienas pagasta pārvaldes telpās

Saistītie raksti

No ziepēm līdz smalkiem keramikas izstrādājumiem jeb amatnieki un mājražotāji dodas mācību braucienā uz Igauniju

Print Friendly, PDF & Email

 

 

No 23. līdz 24.novembrim Apes novada un Smiltenes novada amatnieki un mājražotāji devās mācību braucienā uz Igauniju, lai ne tikai smeltos iedvesmu Igaunijas kolēģu darbībā, bet arī dalītos savā pieredzē un meklētu jaunas idejas savas darbības dažādošanai, pilnveidei vai pilnīgi jaunas saistošas jomas atklāsmei.

Lielās automaģistrāles Veri-Tartu malā, tikai dažus kilometrus no Tartu restaurētā 19.gadsimta ēkā  izvietojusies Uhti atklātā rokdarbu studija, kurā darbojas vienkopus vairāki sava amata meistari-kalējs, zelta izstrādājumu juvelieris, maizes cepējs, ādas apstrādes meistars u.c. Visus viņus vieno uguns izmantošana savā darba procesā. Mūs viesmīlīgi sagaidīja studijas vadītāja Kai Paks ar vīru, un īsumā iepazīstināja ar vēsturi – kā viņiem šī ideja, par kopīgu darbošanos, radusies. Novērtējām saimnieces radītos ādas izstrādājumus un saimnieka gardo cepto maizi, vienlaikus uzzinot, ka šeit iespējams kopīgi darboties vairāk kā desmit darbnīcās, tādās kā ādas studija, keramikas studija, mākslas studija, ēdiena studija u.c.   Visu, kas radīts uz vietas, var arī nopirkt. Tā pat šeit var vērot meistarus darbībā, radot mākslu un īstenu roku darbu. Kā nākamajā viesojāmies Moostes muižas kompleksā, kur vienkopus vairākās ēkās izvietojušās – skola, mūzikas skola, bibliotēka, aptieka, veikaliņi, bijušais spirta brūzis, kas pārtapis mūsdienīgā restorānā, tā pat citas ēkas, kurās atrodas vilnas un kokapstrādes u.c. darbnīcas, tai skaitā koncertzāle 600 skatītājiem, kur gandrīz katru nedēļas nogali notiek dažādi pasākumi. Patīkami pārsteidz vilnas darbnīca, kurā darbojas saimniecība “Ceriņi”. Te var atrast vilnas izstrādājumus dažādām gaumēm un dažādai pirktspējai. Saimniece stāsta, ka, ja redz un jūt, ka cilvēki jautā pēc kādas lietas, bet viņiem nav ko piedāvāt – tad tiek domāts pie šī produkta izveidošanas. Tā radušās nakts “brilles” ar vilnas oderējumu, kā arī vilnas magnētiņi ledusskapim, un protams daudz kas cits. Saimniecības veikaliņā var iegādāties dažādu veidu ādas no gaišās līdz tumšajai krāsai – aitu, bebru, ūdeļu u.c., ādas izstrādājumus kā čības, cimdus, cepures, vestes, mēteļus u.c., kā arī dažādus adījumus. Šeit ir iespējams arī vērot kā top šie izstrādājumi. Diena noslēdzās ar kopīgu izstādi – kontaktu veidošanas pasākumu Seto tsajmājā Varskā. Varējām iepazīt, ko piedāvā katrs amatnieks vai mājražotājs gan no Apes, gan Smiltenes, gan arī savā darbībā dalījās Igaunijas pārstāvji. Sarunas paspilgtināja līdzi paņemtie radītie darbi.

Turpinoties mācību braucienam, otrajā dienā kā pirmo apmeklējām Varskas amatnieku biedrību “Kirävüü”, kuras telpas atrodas vienā ēkā ar Setomaa pašvaldību un kultūras centru. Pēc nelielas prezentācijas par biedrības darbu, mērķiem, vīzijām un paveikto, Seto kultūras saglabāšanā, bija iespēja apskatīt biedrības telpas – aušanas, šūšanas darbnīcas, kā arī nelielo veikaliņu. Šajā reizē tikāmies arī ar Setomaa atzītu kokapstrādes meistaru Ahti Parijogi, kurš īpašs ar to, ka darina ne tikai krēslus, galdus un citus koka izstrādājumus, bet arī nepieciešamo aprīkojumu aušanai, adīšanai u.c., kas izrādās ir “deficīta” prece. Līdz ar to mūsu puses dāmas izmantoja iespēju iegādāties no meistara nepieciešamos rīkus sava tālākā radošā darba atvieglošanai. Tālāk devāmies uz Vana-Jüri Ziepju darbnīcu, kura atrodas netālu no Koidulas robežkontroles punkta ar Krieviju. Šeit mūs sagaidīja saimnieks Silver, kurš izstāstīja uzņēmuma rašanās stāstu, kam pamatā ir viņa saslimšana ar Laima slimību un nodarbes meklēšana, kur nav daudz jāpārvietojas un var visu darīt ar rokām. Saimnieka katram radītajam ziepju veidam pamatā ir īpašs stāsts. Te ziepes tapušas gan no Pečoru klostera svētā ūdens, gan īstas darvas, purva dūņām un kadiķiem. Saimnieks stāsta, ka tikai 3 dienas šogad veikaliņš un darbnīca nav bijuši atvērti, un, lai gan uzņēmums atrodas tālu no tūrisma plūsmas centriem, neesot arī ne vienas dienas, kad kāds tūrists, apmeklētājs, piedzīvojumu meklētājs nav iegriezies un kaut ko nopircis. Kā nākamo apmeklējām mājas restorānu “Maagõkõnõ”, kur ne tikai dzirdējām saimnieces Sirjes stāstu par savu uzņēmējdarbību, bet arī pārliecinājāmies par gardo ēdienu, kuru šeit gatavo balstoties uz senajām Seto tradīcijām. Lai gan restorāna telpas ir salīdzinoši nelielas, saimniece dažādojot piedāvājumu, piedāvā viesiem baudīt ne tikai ēdienu, bet arī dažādus koncertus. Turpretī Piusas keramikas studijā, kura izveidojusies bijušajā dzelzceļa stacijā, saimnieko Meelis un Signe. Studija pārsteidz ar dažādajiem izstrādājumiem ne tikai no māla, bet arī no porcelāna, kurus radījis Meelis, cenzdamies atklāt ko jaunu, neredzētu, nebijušu oriģinālu, bet Signe tos visus veiksmīgi pārdod. Saimnieks stāsta, ka viņa gadījumā daudzi defekti, vai it kā neizdevušās lietas, ir tikušas pārvērstas par veiksmīgiem produktiem, kurus pircēji pieprasa un pērk. Kā pēdējo apmeklējām amatnieku biedrību “Mereroos” Meremae, kurā apvienojušās šī ciema aktīvākās seniores un guvām iespēju apskatīt viņu pēdējā laikā paveiktos darbus. Šeit vienmēr vēlas augt, attīstīties un uzzināt ko jaunu, tāpēc nemitīgi notiek dažādas apmācības un darbnīcas.

Katrs šāds brauciens vai seminārs ir iespēja smelties zināšanas, pieredzi, iedvesmu, kā arī satikt savus domubiedrus, kolēģus, kas zina, varbūt arī nākamos partnerus, tādēļ aicinām visus interesentus – gan jau esošos uzņēmējus, gan tos, kuri tikai domā par savu biznesu, sekot līdzi informācijai par tālākajām projekta aktivitātēm gan novada mājaslapā, gan sociālajos tīklos, un piedalīties.

Aktivitātes tiek organizētas INTERREG Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. Est-Lat14 “COOP Local” (“Pārrobežu sadarbības veicināšana vietējiem pārtikas produktu ražotājiem un amatniekiem pierobežā”) ietvaros.

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Daiga Bojāre
projektu vadītāja
Dalīties:
30. novembris, 2018, Madara Jakobsone
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs