26.09. plkst.14:00 Domes kārtējā 12.sēde

Saistītie raksti

Uzņēmēji dodas pieredzes braucienā uz Somiju

Print Friendly, PDF & Email

 

 

Projekta “Coop Local” ietvaros no 9. līdz 12.aprīlim uzņēmēji no partneru teritorijām – Repinas, Veriem, Setomā, Apes un Smiltenes novadiem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju. Viesojāmies Lapenrantas un Parikalas reģionā, kas, tāpat kā mūsu teritorijas, ir tuvu pierobežai un iedzīvotāji, uzņēmēji, un novadi kā administratīvās teritorijas, saskaras ar līdzīgām problēmām.

Somijā savu viesošanos sākām, tiekoties ar lauku dzīves centra ProAgria pārstāvjiem. Uzzinājām, ka Somijā darbojas pavisam 11 šādi reģionālie centri, kas saviem klientiem piedāvā palīdzību jautājumos – kā vadība, dizains, attīstība, konsultāciju pakalpojumi. Piedāvātie pakalpojumi ietver lauku saimniecību un lauku uzņēmējdarbības attīstību. Apgrozījums ir 50 miljoni eiro, personāls 680 cilvēki. Mēs viesojāmies ProAgria Dienvidsomijas reģiona centrā, kur klientu skaits sastāda 9000, ietver 13 500 saimniecības, apgrozījums 9 miljoni, 136 darbinieki. Tāpat uzzinājām par centra veidotajiem pasākumiem – tirgiem, izstādēm, projektiem, kas vērsti uz klientu iesaisti.

Kā nākamajā viesojāmies uzņēmumā Kaskein Marja, kur ne tikai bija iespēja uzzināt par uzņēmuma darbību, interesēm sadarbībai ar mūsu uzņēmējiem, esošajiem tirgiem, bet arī apskatīt un nogaršot tā piedāvāto produkciju – vakuumā saldētas ogas – zemenes un brūklenes, kā arī limonādes tipa dzērienu. Dzēriens taisīts no citroniem un tiek gatavots speciāli 1.maija svētkiem, kas arī somiem ir Valpurģu nakts. Interesants fakts, ka šis uzņēmums lielu daļu savas produkcijas, kas paliek pāri pēc sulu spiešanas, sūta uz Ķīnu, kur no šiem pārpalikumiem taisa dažādus dabīgos krēmus.

Turpretī Merlemi/Savira uzņēmumā uzzinājām par ogu un dārzeņu žāvējamām iekārtām, kā arī tehniku malkas ciršanas atvieglošanai, kuru viņi piedāvā. Stāstījums bija tik pārliecinošs, ka pat vienu no iekārtām iegādājās mūsu igauņu kolēģi.

Innalanmaen sētā tikāmies ar saimnieci un runājām par Hailander šķirnes liellopu audzēšanu, valsts atbalstu lauksaimniecībai, un to, cik ir grūti klinšainās zemes dēļ, kur ir neliela augsnes kārta.

Guvām ieskatu arī dzīvei lauku saimniecībā un kā tiek uzturēts veikaliņš, kurā tiek pārdota ne tikai svaiga/saldēta liellopu gaļa, bet arī desas, žāvēta gaļa, kā arī dažādi suvenīri ar Hailander šķirnes govju attēliem.

Kā satraucošs piedzīvojums izvērtās Parikala skulptūru parka apmeklējums, kurā mākslinieks radījis daudzas un dažādas cilvēku skulptūras, kas izlocītas dažādās pozās. Nedaudz šausminošs fakts, ka daļai no šīm skulptūrām izmantoti cilvēkiem izrautie zobi. Parkā izvietots apmeklētāju centrs, kas sezonas laikā ir atvērts. Parks tiek uzturēts tikai no ziedojumiem. Uzņēmējiem šeit iespējams izvēlēties kādu skulptūru un rūpēties par to, ko apliecina konkrētā uzņēmuma nosaukums pie katras no skulptūrām. Izejot parku, jāsecina, ka šis ir nedaudz savāds skatījums uz to, ko mēs uztveram kā skaistu, acis piesaistošu un pozitīvu noskaņu radošu, bet, vajag redzēto ko šādu, lai saprastu, kas ir tas, kas mums patīk un ko vēlamies redzēt.

Iegriežoties Iloisen Passin veikaliņā bija iespējams vērot, kā somu uzņēmēji piedāvā vietējo mājražotāju un amatnieku izstrādājumus, salīdzināt preču piedāvājumu, izvietojumu, veikala izkārtojumu un, protams, arī cenas. Lai piesaistītu publiku, šeit izveidota arī kafejnīca, kurā mūsu uzturēšanās laikā apgrozījās diezgan daudz cilvēku, neskatoties uz to, ka tā atrados ārpus pilsētas, gandrīz meža vidū.

Koitsa Pito un Palvelu tikāmies ar uzņēmīgu laulāto pāri, kuri no dzīves lielpilsētā, pēc triju gadu dzīvošanas Indijā un sevis meklējumiem, atgriežoties Somijā, iegādājušies bijušās skolas ēku laukos. Pēc remontu veikšanas viņi šobrīd piedāvā iespēju gan nakšņošanai, gan ēdināšanai, gan dažādu banketu rīkošanai. Jāteic, ka paši atzīst – pakalpojums ir ļoti pieprasīts un vasaras sezonā, tāpat kā pirms Ziemassvētkiem, darba ir ļoti daudz.

Apmeklējām zivju veikaliņu, kurā pieejami lašu ikri gan ar konservantiem, gan bez, lašu konservi un arī svaigās, saldētās zivis, kā arī vietējo mājražotāju izstrādājumi – sulas, sukādes u.c.

Kolorīta saimnieka stāstījums un iedvesmojoša pašreklāma deva vaļu arī mūsu uzņēmēju vēlmei iegādāties kaut ko no piedāvātās preces.

Tikāmies ar Parikalas pašvaldības pārstāvjiem un guvām ieskatu par pašreizējo situāciju pašvaldībā gan uzņēmējdarbībā, gan izglītībā un citās sfērās. Teritorijā atrodas divas celulozes rūpnīcas, kas nodarbina vairāk kā četri tūkstoši darbinieku. Un lielākoties koksne tiek piegādāta no Krievijas. Uzzinājām, ka viņus tā pat kā mūs skar problēma ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un jauniešu aizplūšanu uz lielpilsētām. Tāpat problēmas ir ar skolām, jo šeit skolēnus no nomaļākām vietām uz skolu ved pat ar taksometriem, ne tikai autobusiem. Izrādās, ka šim Somijas reģionam ļoti svarīgs un  izdevīgs ir krievu tirgus, jo gandrīz 65% ieņēmumu dod lielās kaimiņvalsts tūristi, kas gadā atstāj 360 miljonus. Interesanti, ka viņu robežas pāreju uz Krieviju var šķērsot tikai braucot, neatkarīgi, vai tas ir velosipēds, vai vieglā mašīna, vai kokvedēja mašīna, jo kājāmgājējiem šis ceļš ir slēgts.

Louhela kūtī piedalījāmies organizētā seminārā, lai uzzinātu kādus secinājumus šī brauciena laikā esam ieguvuši gan sev, gan, iespējams, savam reģionam, un kādas kopīgās darbības varētu īstenot, kas abu pušu uzņēmējiem dotu kopēju labumu. Jāsaka, diskusijas izvērtās spraigas un intensīvas, kas jau vien liecina, ka šādas tikšanās ir nepieciešamas, jo ļauj paskatīties, kā mēs domājam salīdzinot ar igauņiem, un kas ir tas, kas mūs vieno, un, kas ir tas, ar ko mums vēl jāstrādā un kas jāmācās.

Brauciena ietvaros kā noslēdzošo apmeklējām Taitotalu amatnieku māju, kurā iedvesmu savai radošajai mājai smēlies mūsu Repinas kolēģis Leo Kuuts. Uzzinājām par izaicinājumiem ar kādiem saskaras somu amatnieki, tai skaitā radošo profesiju pārstāvji un kā notiek dažādas apmācības.

Uzņēmēji atklāja, ka kopumā brauciens iedvesmoja novērtēt mūsu zemes un cilvēku īpašās vērtības. Aizdomāties par to, ka mēs šeit nedzīvojam ne par matu sliktāk kā cilvēki tur – tajā pierobežā. Jo tas, ko tūristiem rāda, ir viens, bet, ielūkojoties ārpus tūrisma maršrutiem, redzama ir cita dzīves kvalitāte.

Aktivitātes tiek organizētas INTERREG Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. Est-Lat14 “COOP Local” (“Pārrobežu sadarbības veicināšana vietējiem pārtikas produktu ražotājiem un amatniekiem pierobežā”) ietvaros.

Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

Daiga Bojāre
Projektu vadītāja
Dalīties:
13. maijs, 2019, Madara Jakobsone
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs