Saistītie raksti

Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas aktualitātes

Print Friendly, PDF & Email

 

 

Iepazīstam profesijas

30.oktobrī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas 1. -4.klases skolēni iepazina ugunsdzēsēja profesiju. Karjeras pasākums notika projekta Nr: 8.3.5.0./16/I/001 “Karjeras atbalsts izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros.

Mēs apmeklējām VUGD Smiltenes posteni.  Mūs laipni sagaidīja posteņa komandieris Renārs Žeļezkins. Viņš  pastāstīja par ugunsdzēsēju darba ikdienu. Iepazinām ugunsdzēsēju darba specifiku, vidi. Aplūkojām VUGD Smiltenes posteņa telpas, nepieciešamo aprīkojumu un tehnoloģijas.  Redzējām, kas atrodas ugunsdzēsēju mašīnās, pabijām telpās, kur mazgā un žāvē ūdens šļūtenes, trenažieru zālē.  Pabijām arī tornī, kur pavērās skaists skats uz Smilteni.

Skolēniem R. Žeļezkins pastāstīja par ugunsdrošību un kā rīkoties bīstamās situācijās. Uzzinājām, ka ugunsdzēsēja glābēja profesijai nepieciešama vidējā izglītība. Pēc tam jāmācās  Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Ugunsdzēsējiem ir jābūt ļoti labi fiziski sagatavotiem.

Bērni uzdeva arī dažādus jautājumus, kas viņus interesēja.

Liels paldies šīs profesijas pārstāvjiem, kas ne tikai dzēš ugunsgrēkus, bet dodas glābt cilvēkus un dzīvniekus, kas nonākuši nelaimē.

Diena bija izdevusies un interesanta!

Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas sākumskolas skolotājas


Ojāra Vācieša daiļradei veltītais skatuves runas konkurss

Tev no burta uz burtu

Jālec ar acīm,

Bet rūķi ir mazi –

Tiem jālec abām kājām.

( O. Vācietis )

Šogad Apes novada 1. – 4.klases skatuves runas konkursa dalībniekus Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā sagaidīja rūķi. Konkursā piedalījās daiļrunātāji no Trapenes sākumskolas, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas un Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas. Bijām ļoti priecīgi par kuplo dalībnieku skaitu un viņu jauko sniegumu!

Konkursa žūrijai – Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas direktorei Ievai Zariņai, skolotājiem Lūcijai Kapačai un Andrejam Puļļam, Gaujienas TIC vadītājai Sanitai Sproģei – bija sarežģīts uzdevums izvērtēt dalībnieku sniegumu.

       Skatuves runas konkursa rezultāti:

1.-2.klašu grupā:

1.vieta – Kristo Kaktiņš ( D. Ozoliņa Apes vidusskola, skolotāja Alda Liepiņa)

             Elvis Jakovļevs ( D. Ozoliņa Apes vidusskola, skolotāja Alda Liepiņa)

2.vieta – Kārlis Kalniņš ( O. Vācieša Gaujienas pamatskola, skolotāja Aija Palmbaha)

3.vieta – Enja Lazdiņa ( O. Vācieša Gaujienas pamatskola, skolotāja Aija Palmbaha)

              Jasmīna Kazaka ( D. Ozoliņa Apes vidusskola, skolotāja Aiva Zaķe)

Atzinība – Enija Bitniece ( O. Vācieša Gaujienas pamatskola, skolotāja Aija Palmbaha)

 

3.-4.klašu grupā:

1.vieta – Tomass Gustavs Celenbergs ( D. Ozoliņa Apes vidusskola, skolotāja Rūta Rateniece)

            Rodrigo Saharovs ( O. Vācieša Gaujienas pamatskola, skolotāja Sarmīte Bauska)

2.vieta – Emīlija Krecele ( O. Vācieša Gaujienas pamatskola, skolotāja Inga Baumane)

             Annija Strauta ( D. Ozoliņa Apes vidusskola, skolotāja Līvija Karro)

3.vieta – Samanta Skuja (O. Vācieša Gaujienas pamatskola, skolotāja Inga Baumane)

             Egija Auziņa ( O. Vācieša Gaujienas pamatskola, skolotāja Sarmīte Bauska)

Atzinība – Ance Ābolkalne ( D. Ozoliņa Apes vidusskola, skolotāja Līvija Karro)

              Emīls Jurka ( D. Ozoliņa Apes vidusskola, skolotāja Rūta Rateniece)

Paldies visiem konkursa dalībniekiem un viņu skolotājiem, žūrijai par ieguldīto darbu! Paldies skolotājām Vizbulītei Jaukulei par diplomu sagatavošanu un Dagnijai Pakalnei par muzikālajām aktivitātēm konkursa dalībniekiem! Īpašs paldies SIA Very Berry par veselīgo balvu sponsorēšanu!

Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas sākumskolas skolotājas


Mums ticis viszilākais ezers

Un rudākais rudzu lauks.

Visbaltākā bērzu birze,

Vismelnākais rupjmaizes klaips.

Un tieši Latvijai ticis

Vissvētākais debesu jums,

Jo savu visskaistāko zemi

Dievs ir atdevis mums.

                          /L.Vāczemnieks/

15.novembrī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā tika svinēta Latvijas valsts 101.dzimšanas diena ar kocertstāstu- veltītu Brīvības cīņu simtgadei.

Koncertuzveduma četru daļu laikā izdzīvojām līdzi kādas latviešu ģimenes stāstam no Latvijas valsts dibināšanas, aizstāvēšanas līdz brīvības iegūšanai.

1918.gada 19.novembrī ģimene – tēvs (skolotājs Oskars Laucis), māte (skolotāja Aija Palmbaha), dēls (8.klases skolēns Niks Judenkovs) un meita (7.klases skolniece Alise Lūse) lasa laikrakstos “Baltijas Ziņas” un “Baltijas Vēstnesis”, ka “klusi, lēni, tikko nojaušami kā pēc garas, tumšas nakts vakar, 1918.gada 18.novembrī, plkst. 4 vakarā tika pasludināta brīvā, neatkarīgā, apvienotā Latvija! Latvieti, iegaumē šo datumu un iekal neizdzēšami to savā atmiņā! Tavi dēli atzina savu pašnoteikšanos – nodibināja Latvijas brīvvalsti. Tā ir tava otrā dzimšanas diena, sirmā latvju tauta!”

No vārda, idejas – Latvija bija tapusi Latvijas valsts.

1.-4.klašu koris paspilgtina šo brīdi ar dziesmām “Skaista mana tēvu zeme” un “Daudz laimes, Latvija!”.

Taču jau pēc nepilna mēneša ģimene izlasa “Baltijas Vēstnesī” Pagaidu valdības uzsaukumu: “Latvijas pilsoņi! Tie, kuri stāvat par Latvijas valsti un savas tautas nākotni, kuriem brīvība un neatkarīga pilsoņa nosaukums  dārgāks par visu, kura lepnums ir tik liels, lai ar ieročiem rokās sargātu savas tiesības, stājieties karaspēku rindās, ko organizē Latvijas Pagaidu valdība!

Tie, kuri ielaužas mūsu zemē ar varu – ir jāizdzen ar varu! Pie ieročiem! Visi ap Pagaidu valdību un brīvās Latvijas karogu! Lai dzīvo Latvijas valsts!”

No austrumiem jaunizveidotajā Latvijas valstī iebruka lielinieku armija, un tēvs atvadās no savas ģimenes, lai pievienotos Kalpakiešu bataljonam, kura sastāvā bija arī septiņi novadnieki no Gaujienas.

Skolēnu  – Martas Kalniņas, Džeidas Alsvikas, Bellas Agnijas Vācietes, Raula Pakalna, Rinalda Kigitoviča, Kristera Skrastiņa, Karīnas Zirdziņas, Artas Korobovas un Artas Zālītes – stāstījums un dokumentāli filmas kadri parāda, ka cīņas ar lieliniekiem ir smagas, sabiedrotajiem – vāciešiem parādās savi mērķi, kā rezultātā Latvijā ir trīs valdības: K.Ulmaņa Pagaidu valdība, A.Niedras vācu valdība un P.Stučkas lielinieku valdība.

Cīņu atelpā karavīri dziedāja. Ar dziesmu “Vienīgā”  mums karavīru atelpas brīdi  parādīja arī mūzikas skolotāja Dagnija Pakalne un 8.klases skolēni Niks Judenkovs un Kristers Lārmanis.

Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem vācu landesvērs un Dzelzs divīzija uzbrūk Cēsīm, lai iznīcinātu Jorģa Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādi un igauņu karaspēku.

Nu arī dēls atstāj māti un māsu, lai stātos Cēsu pulka Skolnieku rotā, lai palīdzētu tēviem nosargāt Cēsis. 8.klases skolēni  – Kristers Lārmanis, Kristers Elmanis, Niks Judenkovs, Uvis Sproģis, Džeims Bukoveckis un Kristers Pētersons – iepazīstina ar Cēsu kauju norisi, ko papildina filmas kadri. Visus koncerta klātesošos uzrunā 8.klases zēnu izpildītā dziesma “Ardievu, meitenes!”, jo arī Skolnieku rotas zēni starp smagajām cīņām dziedāja.

Cēsu kaujas uzvarētas. Latviešiem ir skaidrs, ka īstā un vienīgā valdība, kas aizstāv viņu intereses ir K.Ulmaņa Pagaidu valdība. Māte un meita saņem vēstules no tēva un brāļa, priecājas, ka abi ir dzīvi, tik nesaprot, kāpēc nenāk mājās.

Filmas kadri par Bermontiādi liek saprast mātei un meitai, ka ir pienācis laiks arī viņām doties palīgā aizstāvēt Rīgu.

Skolēnu – Raula Pakalna, Mika Andersona, Emīla Jāņkalna, Roberta Gurova, Kristera Skrastiņa, Rinalda Kigitoviča, Nika Judenkova, Alises Lūses un skolotāju Oskara Lauča un Aijas Palmbahas – vēstījums skatītājiem parāda latviešu uzvaru pār bermontiešiem Rīgā. Uzvara.

Emocionālās sajūtas papildina ansamblis ar dziesmu “Baltais solījums”, 5.-9.klašu koris ar dziesmām “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas” un “Tu esi Latvija”.

Tēvs svinīgi nodod sarkanbaltsarkano karogu dēlam:

“Savu karogu, dēls, tev es nododu:

Ņem viņu un nes to tālāku,

Kā latvim klājas.

Lai vienmēr paliktu balts un tīrs

Tas mums par slavu!

Dēls, nes to ar godu kā goda vīrs

Caur  dzīvi savu!”

Kas bija 628 cerību rīti?

628 dienas ilga Brīvības cīņas.

Tie bija 628 cerību rīti līdz Brīvībai.

Tās bija 628 ticības dienas sev un savai valstij.

Tās bija 628 dienas no vārda – Latvija  līdz piepildījumam – Latvijas valsts.

“Maza mana tēvu zeme – divu plaukstu platumā” dzied 1.-4.klašu koris, bet tajā ir tik daudz skaistu pilsētu – Kuldīga, Saldus, Viļaka, Talsi, Smiltene, Valka, Bauska, Madona, Gulbene, Ainaži, Rīga, un

“tur, kur ābeles maijā ap mājām

kā strīpainas šalles apvijas,

tur ir Latvija,

tur ir Latvija,

tur ir Latvija –

tur

Dievs vismīļāk debesīs sauli tur-“.

Kā kulminācija skan dziesma “Svētī debesīs šo zemi!”.

 Koncertstāsts bija mūsu skolas skolēnu un skolotāju kopdarbs. Paldies visiem, kas piedalījās valsts svētku  nedēļas aktivitātēs! Milzīgs paldies mūsu mūzikas skolotājai Dagnijai Pakalnei un mūsu absolventei Ancei Pakalnei par ieguldīto darbu un sirdi šajā koncertuzvedumā!

 Paldies visiem mūsu pasākumā klātesošajiem – vecākiem, vecvecākiem, absolventiem, viesiem! Paldies par Jūsu sirsnīgajiem un atzinīgajiem vārdiem mūsu kopdarbam! Īpašs paldies Sanitai Sproģei un Dacei Paiķenai par pasākuma iemūžināšanu!

Saules mūžu Latvijai!

Koncertuzveduma autore – vēstures skolotāja Līga Bukovska

Foto: Sanita Sproģe


 

No 10.-16.novembrim mūsu skolas 4 skolnieces un skolotājas Vizbulīte Jaukule un Gunita Ķelpa devās uz Dardas pamatskolu Horvātijā, lai pārstāvētu skolu un Latviju Erasmus+ projekta “DACMU” daudzveidīgajās aktivitātēs.

Vizītes galvenie mērķi bija paaugstināt projektā iesaistīto skolēnu zināšanas par horvātu zemi un kultūru, iepazīt horvātu kultūras mantojumu – mūziku, dejas, dabu un ēdienu, veicināt sadarbību starp projekta dalībvalstīm – Horvātiju, Latviju, Portugāli, Spāniju, Itāliju un Kipru, veicināt nelabvēļīgās situācijās esošu bērnu iekļaušanu sabiedrībā, iedrošināt skolēnus mācīties un lietot svešvalodas.

 Visu nedēļu meitenes – Jūlija Katrīna Celenberga, Zanda Allika, Megija Lukjanoviča un Žanete Jāņkalne – dzīvoja horvātu ģimenēs. Tas nozīmē, ka viņām izdevās iepazīt horvātu dzīvesveidu, vērtības, kultūru, valodu, kā arī sniegt informāciju par mūsu Latviju.

Mobilitātes galvenā tēma “Horvātijas kultūras mantojums” vijās cauri visām aktivitātēm.

Pirmdien no galvaspilsētas Zagrebas devāmies uz skaisto Plitvices ezeru nacionālo parku. Lai arī laikapstākļi mūs nelutināja, mums izdevās izbaudīt šo unikālo dabas parku ar neskaitāmiem ezeriem un ūdenskritumiem. Vēlā vakarā ieradāmies Dardā .

Otrdien visi projekta dalībnieki iepazinās ar skolu, vēroja Dardas skolēnu sagatavotās prezentācijas par Horvātiju, tās ievērojamākajiem cilvēkiem, izgudrojumiem. Mūs priecēja arī neliels muzikāls koncerts. Tālāk sekoja ‘ledus laušanas’ jeb iepazīšanās aktivitātes un horvātu deju mācīšanās, kas nemaz nebija viegli. Savukārt horvātu valodas stunda nemaz nešķita tik grūta, jo tajā varēja rast nelielu līdzību ar krievu valodu. Klausījāmies arī portugāļu partneru prezentāciju par viņu valsti un skolu.  Skolotājas tika iepazīstinātas ar Horvātijas izglītības sistēmu un mācību procesa organizēšanu skolā, kas mazliet atšķiras no Latvijas. Pamatskolu horvātu skolēni beidz 8.klasē, stundas ir 45 minūtes garas un vērtēšanas sistēma ir 5 ballu sistēmā. Vēl tikām informēti par bērnu ar īpašām vajadzībām apmācību šajā skolā.

Nākošajā dienā devāmies uz Baranjas etnogrāfisko muzeju iepazīt horvātu vēsturi, darba tikumu, senos amatus un piedalījāmies 2 praktiskās nodarbībās. Vēl apmeklējām “Kopački Rit” dabas parku. Pēcpusdienā skolēni apmeklēja sporta centru, savukārt skolotājas devās iepazīt Vučedolu kultūru interaktīvā muzejā. Ļoti emocionāls bija pilsētas Vukovaras apmeklējums, kas nesenajā Horvātijas karā 1991.gadā tika iznīcināta. Klausījāmies horvātu skolotāju atmiņu stāstus par šo laiku un tas tiešām bija aizkustinoši.

Ceturtdien skolēni aktīvi un radoši darbojās darbnīcās – taisot kaklarotas un grāmatzīmes izmantojot horvātu vecos burtus, un dizainējot savus tautu tērpus no papīra. Un tad jau laiks iepazīt Itāliju un Latviju. Ar filmiņu un prezentāciju palīdzību mēs stāstījām par Latviju, savu novadu un skolu, mācījām dziesmu “Seši mazi bundzinieki”, kopā gatavojām latviskās piespraudes un stāstījām, kāpēc mēs tās nēsājam visu novembra mēnesi un uzstāšanās beigās visus cienājām ar Laimas konfektēm. Bijām priecīgas saņemt labas atsauksmes par paveikto. Pēcpusdienā devāmies iepazīt šī reģiona centru – Osijeku.

Vizītes pēdējā diena sportiska – izmēģinājām senos sporta veidus. Meitenes ar savām komandām ieguva labus rezultātus. Jauki bija tas, ka komandās tika iekļauti šīs skolas bērni ar īpašām vajadzībām. Diena turpinājās ar iepirkumu maisiņu apgleznošanu, ko meitenes uzdāvināja skolotājām un virtuālu Spānijas un Kipras iepazīšanu. Skolotājas vēl apmeklēja autisma un speciālās izglītības centrus Osijekā. Diena noslēdzās ar atvadu koncertu, vecāku gatavotiem tradicionāliem ēdieniem, dejām un dziesmām.

Šis brauciens noteikti bija ļoti vērtīgs ikvienai no mums. Iegūta jauna pieredze, izbaudīta horvātu viesmīlība un iepazīts horvātu bagātais kultūras mantojums, izmantotas un uzlabotas svešvalodu zināšanas, iegūti jauni draugi.

Tagad rūpīgi jāpilda nākošie projekta uzdevumi un jāgatavojas nākošajai mobilitātei martā Portugālē, kā arī ārzemju viesu uzņemšanai pie mums Gaujienā jau maijā.

Projekta koordinatore Gunita Ķelpa


13.novembrī Ojāram Vācietim 86. Sveces pie dzejnieka pieminekļa, atceres brīdis skolas zālē, kurā Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas saimi uzrunāja latviešu valodas skolotāja Ilze Zilbere, skan dziesmas un dzeja.

 



11.novembrī pirms 100 gadiem Rīgā skanēja baznīcu zvani, kas vēstīja par bermontiešu sakāvi galvaspilsētā. 11. novembris kļuva par Lāčplēša dienu, jo par Lāčplēšiem tika nodēvēti vīri, kas bija ticējuši sev, un veiksmīgi aizstāvējuši savu dzimteni. Tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis.

Skolas zālē pulcējās visa skolas saime uz izzinošu un reizē piemiņas pasākumu par godu Lāčplēšiem. 9.klases skolēni Bella Agnija Vāciete un Rinalds Kigitovičs klātesošos prezentācijā iepazīstināja ar informāciju par Lāčplēša Kara ordeņa rašanos, tā statūtu sarakstīšanu, par ordeņa trīs šķirām, par ordeņa pasniegšanas svinīgo ceremoniju, par LKO kavalieru privilēģijām. Pirmos ordeņus saņēma tieši karavīri (godinot tieši karavīru veikumu karā)  jau 1920.gadā. Astoņu gadu laikā tika piešķirti 2144 Lāčplēša Kara ordeņi. Īpašs stāsts bija par trīs vienīgajām  sievietēm, kas saņēma LKO trešo šķiru. Tāpat visi klātesošie tika iepazīstināti ar 16 gaujieniešiem – LKO kavalieriem, viņu ordeņu saņemšanas gadu un īsu vēstījumu, par ko tika piešķirts ordenis. Tā tika papildinātas Gaujienas skolēnu zināšanas par šo svarīgo dienu un notikumiem pirms 100 gadiem.

Kā katru gadu, krēslai iestājoties, sākās lāpu gājiens no mūsu skolas. Mūsu gājienam pievienojās pagasta cilvēki, un visi devāmies uz mūsu Lāčplēšu atdusas vietām Gaujienas kapos. Pie kapu kopiņām tika noliktas svecītes un ziedi, kā mūsu pateicība par iespēju dzīvot savā brīvā valstī – Latvijā.

Vēstures skolotāja Līga Bukovska


 

Lai audzinātu Latvijas jaunatni patriotisma garā – uzticīgu savai valstij, par godu Lāčplēša dienai, 11. novembrī Grundzālē notika orientēšanās sacensības “Grundzāles nakts”. Sacensībās piedalījās 60 dalībnieki. Šoreiz dažos kontrolpunktos bija uzdevums ar jautājumiem un trijiem atbilžu variantiem par Latvijas valsts vēsturi.
Šajās sacensībās piedalījās arī sportisti no mūsu skolas:
Rezultāti:
S-15 grupā Marta Kalniņa 1.vieta
V-15 grupā Roberts Gurovs 5.vieta
V-18 grupā Uvis Sproģis 2.vieta
V-18 grupā Kristers Lārmanis 3.vieta

Informāciju sagatavoja S.Sproģe


8. oktobrī mūsu skolā notika Skolotāju dienas pasākums.

Visi skolēni bija sagādājuši dažādus sveicienus, pārsteigumus, dzejoļus, dziesmas un pašdarinātus apsveikumus. Skolotājas skolas zālē ieveda mūsu skolas pašpārvaldes puiši. Pasākumu vadīja skolas prezidente Bella Agnija. Uzstājās 1.-4.klašu koris ar rudenīgām dziesmām, katrs klases kolektīvs individuāli no 5.-9.klasei gan runāja dzeju, gan attēloja medus lāci dziesmā, gan stāstīja pasaku par skolotājiem. Pašpārvalde izspēlēja jautras, sadzīviskas ainiņas no skolas dzīves. Visiem kopā bija iespēja ieraudzīt skolotāju fotogrāfijas bērnībā un atminēt tās. Pasākuma noslēgumā pašpārvaldes kolektīvs skolotājiem veltīja dziesmu popūriju un dāvināja pašu izcepto “Ābolu kūku.” Skolotājus apsveica arī vecāku padomes pārstāve Sanita Sproģe.

Esam gandarīti, ka mūsu skolotājas bija ļoti iepriecinātas par sagādātajiem pārsteigumiem.

Vairāk foto skolas Facebook.com lapā

Pašpārvaldes pārstāve -Karīna Zirdziņa

 


Dod godu Miķelītim…

Miķeļdiena latviešu folklorā ir ražas ievākšanas laiks, kad priecājamies par izaudzēto.

Rudens veltes uzziedēja arī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas Miķeļdienas tirdziņā, kad skolas zālē pulcējās skolēni, lai celtu galdā pašu gatavoto produkciju.

Kūkas, vafeles, saldi un sāļi cepumi, kēksiņi, cukurgailīši, smalkmaizītes – viena par otru gardākas, pat augļu sula priecēja mūs visus. Ieguva gan pircēji, gan tirgotāji.

Kopumā piedalījās 30 tirgotāji. Visčaklākie bija sākumskolas klašu skolēni.

Paldies par atsaucību skolēnu vecākiem, kas mums visiem radīja patīkamas noskaņas!

Vairāk foto skolas Facebook.com lapā
Gunita Ķelpa

Atceres pasākums “Harijam Grāvim-95”

24.septembrī Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas zālē dega sveces , ar atmiņu un domu soļiem nāca aizgājušie gadi pretī.

Mūsu skolā strādājuši daudzi izcili skolotāji un viens no viņiem- skolotājs, vēstures pētnieks, skolas muzeja dibinātājs, grāmatas “Adzele- Gaujiena” autors, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Harijs Grāvis.

2.septembrī skolotājam paliktu 95 gadi, taču 2013.gada 12. jūnijā aprāvās Harija Grāvja darbīgais mūžs.

Jau septembra sākumā skolēni un skolotāji godināja viņa piemiņu Gaujienas kapos. 24.septembrī vēlreiz izstaigājām atmiņu taku pa skolotāja dzīvi. Skolēni  Niks Judenkovs, Kristers Lārmanis, Arta Zālīte, Rauls Pakalns, Bella Agnija Vāciete un Karīna Zirdziņa iepazīstināja klātesošos ar Harija Grāvja svarīgākajiem dzīves posmiem no bērnības līdz pat grāmatas izdošanas laikam.

Savās atmiņās dalījās mūsu skolas bijusī sākumskolas skolotāja Vera Pavlovska, kura bijusi Harija Grāvja skolniece, kolēģe un kaimiņiene.

Atmiņās par kopīgo darbu pie skolas muzeja atjaunošanas dalījās vēstures skolotāja Līga Bukovska, bet muzeja “Anniņas” vadītāja Ineta Riepniece stāstīja par grāmatas izdošanas procesu, kā atlasīti materiāli, pārrakstīti teksti un ievietotas fotogrāfijas.

Liels bija skolēnu pārsteigums uzzinot, ka skolā strādā par skolotāju Harija Grāvja brāļa meita Aija Palmbaha. Viņa pastāstīja par sava radinieka Harija sirsnību, labestību un mīlestību pret Gaujienu.

Klātesošie nodziedāja skolotāja vienu no mīļākajām dziesmām “Še, kur līgo priežu meži”, dziesmas izpildīja 5.-9.klašu koris un mūzikas skolotāja Dagnija Pakalne. Pasākumu papildināja direktores vietnieces Līgas Bukovskas apjomīgā prezentācija par skolotāja bērnību, skolas gadiem un darba mūžu. Pasākumu var nosaukt arī par vēstures stundu, mūsu jaunajai paaudzei ir jāglabā atmiņas un cieņa pret mūsu novada un pagasta cilvēkiem.

Vairāk foto skolas Facebook.com lapā
 Ieva Zariņa
Direktore

 


Ekskursija čaklākajiem konkursa “Dabai labu darīt” dalībniekiem

19.septembrī 28 čaklākie makulatūras, PET pudeļu un bateriju vācēji devās ekskursijā uz Līgatni. Ekskursijas dalībnieki apmeklēja savdabīgo Vienkoču parku un kokamatniecības muzeju. Parkā skolēni uzzināja, kas ir vienkocis, dabas takā vēroja kokā veidotus Latvijas esošos un izmirušos dzīvniekus, vēroja interesantus pielietojumus otrreizējo atkritumu izmantošanai. Kokamatniecības muzejā varēja iepazīties ar senajiem darba rīkiem, bija interesanti uzzināt, kā senatnē tapa laivas, kuras izgrebtas no viena koka.

Apskatījām Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko ēku, Līgatnes pilsētas skaistākās vietas. Visiem patika arī Līgatnes alas, kuras varēja izstaigāt ar lukturīšiem.

Ekskursijas noslēgumā skolēni priecājās Līgatnes Tīklu parkā.

Transporta izdevumus sedza SIA “ZAAO” par mūsu labajiem darbiem-iegūto 3. vietu pagājušajā mācību gadā.

Vairāk foto skolas Facebook.com lapā
Ieva Zariņa
Direktore

 


Olimpiskā diena 2019- Tu vari, ja tu dari!

Šodien mūsu skolā risinājās Olimpiskā diena! Olimpisko dienu sākām ar kopīgu deju skolas zālē, kas katru gadu ir citādāka, taču šogad Olimpiskā deja bija  īpaši aktīva, lai pamatīgi izkustētos, iesiltu un pozitīvi uzlādētos pirms došanās nākamajās aktivitātēs, kas bija skolas sporta laukumos. Tika izveidotas piecas stacijas, kurās bija dažādi uzdevumi un katrai klasei ar tiem bija jātiek galā, taču lai tie sekmīgi tiktu izpildīti, bija nepieciešams ātrums, precizitāte, pacietība, kā arī radošums! Pēc tam katrs skolēns saņēma diplomu par to, ka ir piedalījies un sekmīgi ticis galā ar Olimpiskās dienas deju, uzdevumiem, tādējādi izrādot cieņu pret sportu!

Vairāk foto skolas Facebook.com lapā
Oskars Laucis
Sporta skolotājs 

Septembris ir dzejas laiks, septembris līdz ar košajiem rudens ziediem un pirmo zeltaino vilni koku lapotnēs atgādina, ka klāt ir Dzejas dienas.

Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā Dzejas dienas tika atzīmētas 12.septembrī. Šogad Dzejas dienu tēma – „Nāk rudens apgleznot Gaujienu…”

Klases jau iepriekš bija saņēmušas uzdevumus – vērot rudens krāsas savā dzimtajā Gaujienā, nepaiet garām dabas skaistumam, iedzīvināt konkrētu Gaujienas vietu savā dzejolī, lai to attēlotu atbilstošā no dabas materiāliem gatavotā mandalā. Un tā 12.septembra pēcpusdienā skolas pagalma zālājā uzplauka krāšņas mandalas – no košajām dālijām, zelta pielijušajām samtenēm, ugunīgajiem pīlādžiem un vēl un vēl… Katrai mandalai blakus bija novietots dzejolis, lai skatītāji varētu izprast ziedu un lapu valodā pateikto. Skolēnu sniegumu vērtēja literatūras skolotāja I.Zilbere kopā ar skolēnu pārstāvjiem. Vērtējums gan bija savdabīgs – katrai mandalai tika piešķirta īpaša nominācija tā, kā to redzēja, izjuta un saprata vērtētāji, līdz ar to arī vērtējums tāpat kā viss darba process bija radošs. Prieks, ka skolēni saskatījuši īpašas vietas, kas raksturo Gaujienu, ietērpuši tās dzejā un vizuāli parādījuši skaistajos dabas ornamentos. 1.klases skolēni izveidoja skaistu ziedu upi, jo tā ir Gauja, kas šūpojas rudens viļņos. 2.,4.klases skolēni pamanījuši pie skolas augošos ozolus, kuras zaros nakts stundās noteikti šūpojas gudrības pūce. 3.klase veidojusi skaistus ziedu starus – stīgas dzīvības ūdenim, kas plūst no dzidrā Lauvasmutes avota, 5.klase Gaujienas dabu – tuvāk un tālāk redzošo – ietērpusi ziedu karuselī. Krāsu viļņi, kas mijās visdažādākajos toņos, tā vien aicināja sēsties rudens šūpolēs un doties tālēs. 6.klases skolēni uz Anniņām paraudzījušies caur rudens krāsu virpuļiem, 7.klase uzbūra no ziediem un augļiem brīnišķīgu skolas attēlu, parādot, ka tā ir vieta, kur dzimst sapņi, jo skola ir visīstākā sapņu pils. 8.klases skolēni izvēlējās Gauju saistībā ar saulesstaru atspulgiem, bet 9.klase nav pagājusi garām Latvijas simtgades ozolam, kas nu jau krietni sakuplojis. Tas apliecina Latvijas mūžību, Gaujienas mūžību.

Tā Gaujienas atblāzmu glabāja mandalas un skolēnu rakstītie dzejoļi. Paldies skolēniem par ieguldīto darbu, klašu audzinātājiem kā labajiem padomdevējiem un palīgiem! Lai rudens zied mūsu veidotajās mandalās un priecē visus, kas mīl skaistumu!

Klašu foto skolas Facebook lapā

„Simtgades ozols
Vēl maziņš un sīks,
Bet daudz jau vairs nevajag –
Lielāks tas augs.
Redzējis maz tas vēl,
Bet redzēs daudz –
Vēros, kā tu un es
Audz.”

Ilze Zilbere
Skolotāja 
Dalīties:
28. novembris, 2019, Ligita Pujiņa
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs