Saistītie raksti

Latvijai panāktais ES atbalsts ir labs sākums nākamā plānošanas perioda veidošanai

Print Friendly, PDF & Email

 

 

 

Pēc ilgām un spraigām diskusijām vairāku dienu garumā Eiropadomes pieņemtais lēmums par ES daudzgadu budžetu nākošajam plānošanas periodam nosaka arī lauku attīstības finansējuma un tiešos maksājumu apjomu Latvijas lauksaimniekiem 2021.-2027. gadam.

 Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Nenoliedzami šāda svarīga lēmuma pieņemšana ir panākums, vienlaikus gan diemžēl secināms, ka vēl joprojām Latvija, neskatoties uz finansējuma palielinājumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, būs to valstu vidū, kas saņems zemākos tiešmaksājumus lauksaimnieku atbalstam. Jānorāda, ka ieguldīts apjomīgs darbs, skaidrojot Eiropas Komisijas līmenī netaisnīgo situāciju, cīnoties dažādos līmeņos par atbalsta palielinājuma nepieciešamību Latvijai, kam būtu jāiezīmē taisnīgs un godīgs atbalsta sadalījums visu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Taču, ņemot vērā Eiropadomes pieņemto lēmumu par atbalsta apjomu Latvijai, valdību sagaida smags darbs, lai rastu arī nacionālo finansējumu lauksaimniecības nozarei, kas nodrošinātu vietējo lauksaimnieku un ražotāju konkurētspēju Eiropas tirgū.”

 Kaut arī skaitļi rāda, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem atsevišķās jomās paredzēts ES finansējuma pieaugums, salīdzinot ar 2014.-2020. gada plānošanas periodu, Zemkopības ministrija nav apmierināta ar Eiropadomes lēmumiem, jo pat ar finansējuma nelielo palielinājumu Latvijas lauksaimnieki, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu zemniekiem, joprojām paliks ar krietni zemāku ES atbalsta apjomu, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā līmeņa 2027. gadā. Līdz ar to arī nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki netaisnīgi būs nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinot ar citu dalībvalstu zemniekiem, kaut arī lauksaimnieciskās ražošanas izejvielu, pakalpojumu un tehniskā nodrošinājuma cenas visā ES ir līdzvērtīgā līmenī un arī starptautiskais tirgus attiecīgi ar lauksaimniecības preču iepirkuma cenām visām dalībvalstīm ir vienots. Turklāt līdz ar Eiropadomes lēmumu Latvija vidējo ES līmeni nebūs sasniegusi ne tiešmaksājumos, ne lauku attīstības finansējumā. Diemžēl tas negatīvi ietekmēs Latvijas lauku turpmāko attīstību.

Nedaudz mierinoša ziņa ir tā, ka Latvijas lauku attīstībai paredzēta arī daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda (EEAF) 750 miljardu eiro piešķīruma. Lauku attīstībai ES līmenī ir atvēlēti 7,5 miljardi eiro, kas sadalīti proporcionāli visām dalībvalstīm. Latvijai šajā gadījumā piešķīrums ir 86 miljoni eiro. Lai gan šis ir īslaicīgs atbalsts, tomēr vismaz šajā finanšu perspektīvā kaut nedaudz ļauj izlīdzināt lielo lauku attīstības finansējuma samazinājumu, panākot, ka lauku attīstības finansējums 2021.-2027. gada periodā, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu, samazinās par 33 miljoniem eiro jeb 3%. Tomēr EEAF finansējums ir īslaicīgs un netiks ņemts vērā turpmākās ES daudzgadu budžeta sarunās.

Tāpat jāņem vērā, ka nākamajā plānošanas periodā lauksaimniekiem būs jāievēro ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jaunās un stingrākās vides un klimata prasības, kas arī ietekmēs konkurētspēju, jo daļa no lauku attīstībai paredzētā finansējuma aizies vides mērķu īstenošanai, līdz ar to samazināsies līdzekļu apjoms, ko zemniekiem iespējams ieguldīt tiešās lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā.

 Eiropadomes pieņemtais lēmums nozīmē, ka Latvija 2021.-2027. gada periodā KLP ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro, no tā tiešmaksājumos 2,41 miljardu eiro un lauku attīstībā 851 miljonu eiro. Un jau minētos 86 miljonus eiro no EEAF. Tas nozīmē, ka Latvijas kopējā KLP finansējuma apjoms 2021.-2027. periodā, salīdzinot ar esošo periodu, pieaugs par 661 miljonu eiro jeb 24,6%.

 Saskaņā ar šo rezultātu Latvija 2021.-2027. gadā kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijai pieaugs par 40%. Sākot ar 2022. gadu, Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos varēs saņemt 200 eiro/ha, kas līdz 2027. gadam pieaugs līdz 215 eiro/ha jeb 82% no ES vidējā. Šādus pašus tiešmaksājumus par ha saņems arī Lietuva, Igaunija, Portugāle un Rumānija.
_____________________________
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

 

Dalīties:
23. jūlijs, 2020, Līga Solosteja
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs