Mācītājmāja un mācītājmuižas apbūve
Ievērojama vieta Latvijas kultūrvēsturē ir mācītājmuižām – mācītāju dzīvesvietām. Tās parasti dibinātas vienlaicīgi ar baznīcām un var atskatīties uz vairāku gadsimtu ilgu vēsturi. Mācītājmuižas apbūvē ietilpa dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Mācītājmuižām piederēja arī zeme – Vidzemē līdz 1285 desetīnām. Zemi apstrādāja zemnieki. Mācītājmuižu apbūvē īpašu vietu ieņēma mācītāja māja un, pieaugot labklājībai 18.gs. otrajā pusē, tās sāka izskatīties līdzīgas nelielām privātmuižu kungu mājām. No tā arī radās nosaukums “mācītāja muiža”, kurai lietoja arī vācisko nosaukumu pastorāts. Pirmās mācītājmuižu ēkas celtas no koka un līdz mūsu dienām nav saglabājušās, izņemot nedaudzas, kuras celtas vēlāk, ap 18. gs. vidu.
Pirmā mācītājmāja Gaujienā “Kaķīškalnā” ir celta ap 1631. gadu. Tā bijusi apaļu guļbaļķu dzīvojamā māja ar salmu jumtu. Celtniecību organizējis mācītājs Georgs Lemkens un šajā mācītājmājā dzīvojuši pirmie septiņi Gaujienas luterāņu draudzes mācītāji. Pirmo mācītājmāju nodedzinājuši krievi Ziemeļu kara laikā 1702. gadā.
Kā ļoti ievērojams koka ēku mantojums Gaujienā, kas vēl visumā labi saglabājies, ir mācītājmuižas apbūve. Tajā ietilpst mācītājmāja, klēts, ratnīca, kūts un rentnieka māja. Mācītājmuižas apbūvei vieta izraudzīta Gaujas kreisajā krastā “Kaķīškalnā” – tieši turpat, kur atradusies pirmā mācītājmāja. Šī vieta ir pretī Baznīckalnam, kas ir Gaujas labajā krastā Gaujienā. Attālums starp šīm ievērojamajām vietām ir 1,5 km. Mācītāja Eriha Einberga laikā, kurš Gaujienas draudzē strādāja no 1717. līdz 1764. gadam, uzcelta tagadējā mācītājmāja 1761. gadā un ir viena no vecākajām koka būvēm Gaujienas pagastā. Mācītājmāja celta no baļķiem guļbūvē un apšūta ar dēļiem, kas piesisti pie sienas ar kalēju kaltām naglām. Logi mājai ir samērā lieli, bet katrs loga rāmis ir sadalīts 16 mazās rūtīs. Mācītājmājai ir 10 istabas un 2 virtuves.
No istabām visievērojamākās ir zilā zāle un viesu zāle. Zilā zāle bijusi nokrāsota zilā krāsā, tāpēc tāds nosaukums. Zilajā zālē mācītājs pieņēmis draudzes locekļus, kuri pieteikušies uz laulībām, bērnu krustīšanu un iesvētībām jauniešus. Te notikušas arī laulības. Vislielākā no istabām ir viesu zāle. Uz viesu zāli ir atsevišķa ieeja mājas centrālajā daļā caur balkonu. Viesu zālē pieņemti daudzu citu draudžu mācītāji un ievērojami baznīcu darbinieki. Kā viens no visievērojamākajiem viesiem pie mācītāja E.Einberga mācītājmājas uzcelšanas sākumā bijis ievērojamais latviešu rakstnieks, mācītājs – pirmo latviešu dziesmu svētku organizators Dikļos – Juris Neikens. Viņš sacījis arī sprediķi Gaujienas koka baznīcā. Kopš 1944. gada, kad Gaujienā vairs nav baznīcas, mācītājmājas viesu zālē notiek dievkalpojumi. Zilajā zālē, viesu zālē un bērnu virtuvē ir saglabājušās melno podiņu krāsnis.
Mācītājmuižas apbūvē vecas guļbūves ēkas vēl ir klēts – celta 1788. gadā un ap to pašu laiku arī ratnīca. Klētij ir divas durvis. Grīdas dēļi klētī un ratnīcā piestiprināti pie sijām ar koka tapām. Ratnīcas ēka sastāv no trīs daļām. Pirmajā telpā novietoti rati un zirgu piederumi, vidū zirgu stallis, bet otrā galā kučiera istabiņa. Kūts celta no dolomīta. Akmenī virs durvīm ir iekalts celšanas gads – 1860. Rentnieka māja ir pārbūvēta ap 1930. gadu un tā ir visjaunākā.
Pie mācītājmājas ap 1920. gadu uzcelta no baļķiem īpaša ēka ar lielu zāli. Šajā zālē katru gadu pavasarī divas nedēļas iesvētībām mācītāja vadībā gatavojušies jaunieši. Šī ēka pēc kara pārbūvēta Gaujienas kapsētā par kapliču.
