26.10. plkst.14:00 Domes kārtējā sēde 09.11. plkst.13:00 Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēde

Vide


Vide Apes novadā saglabājusies tīra, neskarta, un veselīga, jo te nav lielu rūpniecības uzņēmumu, kas radītu dabā piesārņojumu. Klimatam raksturīgas visai lielas temperatūras svārstības, un apvidus iezīmīgs ar garākajām un sniegainākajām ziemām Latvijā.

Novadā ir daudz mežu (tie aizņem 56% platības), tādēļ tas pieder pie reģionālas nozīmes mežu zemju areāla. Daudz arī purvu, sevišķi Igaunijas robežas tuvumā. Novada ūdensteces pieder Gaujas baseinam. 31 upe, lielākās no tām – Gauja, Vaidava, Melnupe. Uz Vaidavas darbojas mazā spēkstacija – Grūbes HES. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 28%. Reljefs novada pagastos ļoti atšķirīgs – pauguraines mijas ar līdzenumiem. Novada austrumdaļa ietilpst Alūksnes augstienē, rietumdaļa – Tālavas līdzenumā. Augsnes lielākajā teritorijas daļā samērā auglīgas un piemērotas lauksaimniecībai. Visizplatītākās ir podzolētās augsnes, bet daudzviet sastopamas arī glejaugsnes.

Novada zemes dzīlēs sastopami daudzveidīgi derīgie izrakteņi – dolomīts, smilts, grants, māls, kūdra, nedaudz arī avotkaļķis, okers, ģipsis. Par perspektīvākajiem derīgie izrakteņiem novadā tiek uzskatīti dolomīts, māls un pazemes ūdeņi. Dolomītam Apes novadā ir ne vien saimnieciska, bet arī kultūrvēsturiska nozīme: no tā agrāk tika būvētas mājas, darbojušies kaļķu cepļi, arī silikātu bloku cehs. Pašlaik darbojas rūpnieciskas ieguves dolomīta karjeri Gaujienā un Apē.

Mūsu novads ir bagāts ar skaistām dabas ainavām un daudzveidīgiem dabas objektiem – tie ir parki, alejas, dižie un savdabīgie koki, klintis, akmeņi, avoti, ūdenskritumi, kas piesaista tūristu uzmanību. Ievērojamākie no apskates objektiem: Gaujienas un Zvārtavas muižas parki, Trapenes lapegļu aleja, Dzenīšu dižvītols un Sīkzaru priede, Virešu mežābele, Randātu klintis, Kalamecu-Markūzu gravas, Raganu klintis, Sikšņu dolomīta atsegums, Vizlas(Žākļu) akmens, Grūbes ūdenskritums.Pavisam Apes novadā ir uzskaitīti vairāki simti saudzējamu dabas objektu: dižkoku un savdabīgo koku laukakmeņu, avotu, kas atbilst aizsardzības kritērijiem pēc to apkārtmēra, tilpuma u.c. parametriem. Konstatētas daudzas reto augu un dzīvnieku sugas (sikspārņi, klinšu ērglis, melnais stārķis, meža silpurene, staipekņi, zemeszvaigznes u.c.).

 


 

Īpaši aizsargājamie dabas objekti Apes novadā

(pēc datiem no http://www.daba.gov.lv)

 

Aizsargājamo ainavu  apvidus ”Ziemeļgauja”


„Ziemeļgauja” ir aizsargājams ainavu apvidus Latvijā, tās ziemeļvidzemes daļā. Tas ietver Gaujas ieleju 140 km garumā no Gulbenes un Apes novada robežas līdz Valmieras pilsētai. Kopējā platība 21749 ha. Teritorija iekļauta starptautiskajā aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000.

Ainavu apvidus lielākās dabas vērtības ir pirmskvartāra perioda iežu atsegumi, to skaitā augstākais dolomītu atsegums Latvijā- Randatu klintis; ar priežu mežiem apaugušās iekšzemes kāpas ar medņu riestiem; ne mazāk vērtīgi ir Gaujas upes līkumi – meandri, kas izveidojuši neskaitāmas vecupes ar raksturīgām augu un dzīvnieku sabiedrībām, zivju nārsta un ūdensputnu ligzdošanas vietām. Vecupju kopējais garums pārsniedz pat pašas Gaujas garumu.

Lai dotu iespēju cilvēkiem iepazīties ar šo aizsargājamo dabas teritoriju, baudīt dabisku vidi, apskatīt un iepazīties ar dažādiem ģeoloģiskajiem objektiem, biotopiem , Apes novada teritorijā izveidotas vairākas dabas takas- Vizlas dabas taka (2 km) un Randatu dabas taka(1,5 km) (Virešu pagastā) un Gaujienas dabas taka (6 km) Gaujienas pagastā.

http://www.zgauja.lv


 

Aizsargājamo ainavu apvidus „Veclaicene”

Aizsargājamo ainavu apvidus „Veclaicene” ietilpst Apes novada ziemeļaustrumu daļā, ko norobežo ceļš Jaunlaicene – Grūbe, ceļa Rīga – Veclaicene posms, Vaidavas upe, ceļa posms Ape – Peļļi un ceļš Andrīši – Gravas. Aizsargājamo ainavu apvidum „Veclaicene” ir raksturīga gleznaina, ļoti saposmota, pauguraina ainava. Ainavisko daudzveidību palielina Vaidavas upes ieleja ar stāviem krastiem, dolomīta un smilšakmens atsegumiem, dižkokiem un lieliem laukakmeņiem. “Silamīšu” apkārtnē sastopami gareni, izlocīti, osveida pauguri. Konstatēti īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamu audu un dzīvnieku sugu atradnes. Šis ir areāls ar lielu ainavisku potenciālu, kas mudina aktīvā tūrisma cienītājus izvēlēties apceļot šo apvidu. Šeit būvniecība saskaņojama ar ainaviskajiem aspektiem. Aizsargājamo ainavu apvidu „Veclaicene” teritorijas plānojumā uzlikta atbilstoši zemes ierīcības projektam.


 

 

DABAS LIEGUMI

 

Korneti-Peļļi


Ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū „Veclaicene”. Atrodas Veclaicenes pagastā un Apes pagastā. Tā ir krāšņākā un savdabīgākā Alūksnes augstienes daļa. Pēc izcelsmes tā ir subglaciālā iegultne ar sānzariem, ko izveidojušas zemledāja kušanas ūdeņu straumes pirms 10 – 15 tūkstošiem gadu. Sengultnes zemākajās ieplakās izvietojušies daudzie ezeri, kuriem raksturīgi stāvi krasti un liels dziļums. Gravas kopgarums ap 14 km. Stāvās nogāzes apaugušas ar egļu, bērzu un baltalkšņu mežiem, kas veido jūtīgas, viegli ietekmējamas gravu mežu audzes. Ezeru virknes austrumdaļā atrodas Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais (Trumulītis), Raipala (visdziļākais, max dziļums 35m), Mellītis, Lielais Baltiņš, Mazais Baltiņš. Virknes rietumdaļā – Ilgāja, Smilšāja, Sūnekla ezers, kā arī Apes pagasta teritorijā esošie: Peļlu, Kalekaurs (Purveitis), Bezdibenis, Rencītis

Lieguma teritorijā Apes pagastā ierīkotas divas atpūtas vietas Kalekaura ezera krastā. Pa Veco Korneta lielceļu no Apes gar Kalekaura ezeru uz Veclaiceni ved starptautiskais velotūrisma maršruts ”Tour de Lat Est”.

Vairāk informācijas 


Gaujienas priedes

Liegums atrodas Gaujienas pagastā. Priežu audzēs koki sasniedz ap 200 gadu vecumu, kas ir liels retums. Tik vecos kokos dzīvo arī ļoti retas dzīvnieku sugas. Bagātīgs pamežs ar lazdām un pīlādžiem, arī sugām bagāts lakstaugu stāvs.

 


Melnsalas purvs

Atrodas Gaujienas pagastā. Augstais purvs ar akaču un ezeriņu kompleksiem. Purvā iestiepjas gara, ar vecu mežu apaugusi pussala. Purvā un tuvējos mežos ligzdo retas putnu sugas. Sastopamas augu sugas, kas ir pēcledus laikmeta relikti.

 


Lepuru purvs

Liegums atrodas Gaujienas pagastā. Augstais purvs ar pārejas purva joslām un 10 līdz 40 cm augstiem ciņiem. Viena kokiem apaugusi sala. Purvā aug vairākas sfagnu sūnu sugas, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, ārkausa kasandra, kas veido purviem raksturīgās augu sabiedrības.

 


Tetersalas purvs

Atrodas Trapenes pagastā. Pēc klasifikācijas tas ir pārejas- augstais un pārejas tipa purvs. Tam raksturīgs ciņainums. Apaugumā, sevišķi purva malās, aug retas, 1 līdz 4 m augstas priedes. Purvā ir liela sala. Purvā sastopamas purviem raksturīgās augu sabiedrības, aug arī lācenes (murikas).

 


Sloku purvs

Atrodas Gaujienas pagastā. Tas ir galvenokārt augstais purvs, kas daļēji nosusināts. Austrumu daļā – pārejas purva zona. Apaugumā retas, 2 līdz 4 m augstas priedītes. Purvā ir vairākas mazas, kokiem apaugušas saliņas.

 


Ašu purvs

Teritorijas izveidota, lai saglabātu divus biotopus: pārejas purvu un purvainus mežus ap to. Teritorijas kopējā platība ir 76 ha. Īpaši bagātīgas ES Biotopu direktīvas 2.pielikuma augu sugu – lēzeļa lipares un purva sūnenes atradnes. Teritorijā ir klajš pārejas un zāļu purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram. Purvu ietver purvains priežu mežs, kā arī nosusināti priežu un jaukto koku meži. Sastopamas bagātīgas gada staipekņa audzes.

 


Melnupes meži

 


Virešu dabas liegums

Dabas liegums atrodas Virešu pagastā. Tajā ietilpst Gaujas ielejas posms, kurā koncentrēti dolomīta atsegumi jeb klintis abos Gaujas krastos un arī Palsas un Vizlas lejtecēs. Randatu, Lejasbindu, Žagatu, Jaunžagatu , Tilderu un citas klintis ir tālā zemes attīstības vēsturiskā laika ģeoloģisko procesu un notikumu atainotājas un informācijas glabātājas. Dolomītu slāņos konstatētas izmirušo organismu fosilijas.

 


Dabas piemineklis „Kalamecu un Markūzu gravas”


Valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģiskais objekts – gravas – atrodas 5km uz ziemeļiem no Gaujienas Mežciemā, ap Markuzu upi un tās pieteku. Aizsargājamā objekta platība ir 28,784 ha. Ūdenskritumi, alas, augšdevona dolomītu atsegumi starp Kalamecu un Markuzu gravām. Kopā Markūzu un Kalamecu gravās atsedzas pilns Pļaviņu svītas Sēlijas un Atzeles slāņu griezums ar kopējo biezumu 8 m.

Kalamecu grava ir 240 m gara, līdz 12 m dziļa, platums apakšējā daļā 10 m, augšējā – līdz 20 m. Vairāki līdz 0,6 m augsti ūdenskritumi. Lielākais ūdenskritums Kalamecu gravā ir ap 0,6 m augsts un 4 m plats, vasarā izsīkst, krīt pār Pļaviņu svītas dolomītiem. Markuzu grava – kanjonveida grava ar ūdenskritumiem, alām, dolomīta atsegumiem. Gravas labajā nogāzē mākslīga ala, kas izlauzta, iegūstot Pļaviņu svītas dolomītus. Gravu nogāzēs vietām izveidojušās negatīvas dolomīta pārkares no viegli grūstošiem bluķiem, tāpēc, aplūkojot objektus, jāievēro piesardzība.

 


Mikroliegums „Gaujienas purvainie meži”

NATURA 2000 teritorija (saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu).

 


Mikroliegums „Vidagas meži”

NATURA 2000 teritorija (saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu).

Vairāk informācijas 

 

2. oktobris, 2011, Ābolkalne Liene
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs