Gaujienas luterāņu draudze
1794. gadā Krauze apraksta braucienu uz baznīcu. Tajā laikā Gaujienā ir divas baznīcas – vecā baznīca no “zviedru laikiem”, un jaunā baznīca, kas ir no koka, iesvētīta 1781. gadā.
“Veselu piecu verstu brauciena garumā bija redzama necila apkārtne. Tad parādijās skaista ieleja, kur Gauja tūkstoš izlocījumos tecēja starp kokiem apaugušiem krastiem. Uz viena pakalna bija mācītājmuiža, pa labi pacēlās varens mežs, tur bija arī Zvārtavas muiža, pa kreisi atradās Gaujienas muiža ar divām baznīcām. Tur bija saliktas kopā daudzas ēkas uz tumšā meža fona, kas tālumā norobežoja ieleju. Aiz Zvārtavas muižas pletās garš ezers ar skaistiem mežainiem krastiem. Šajā pusē atradās nepārkāpjams purvs. Pretējā pusē – kāpas, dažas priežu grupas. Mācītājmuiža rēgojās no pakalna pavisam bez kokiem. Tai blakus bija lauki ar sniega piepūstām vagām. Vēl kādus simts soļus tālāk pie kalna pacēlās veca koku birzs, pie kuras kājām Gauja veidoja interesantus izlocījumus un saliņas. Uz pakalna parādījās visa Gaujienas muiža – vecās pilsdrupas, muižas centrs, baznīcas, krogi, dzirnavas, smēdes. Ar gariem vītoliem apaugušas saliņas. Visam cauri rēgojās dažāda paveida saimniecības ēkas…
… Ubagi! Veci un jauni, sievietes, bērni, kropļi. Staigājoši skeleti un šausminoši resni rumpji, kas bija apkārušies ar lupatām. Skats pie baznīcas bija skaists, taču sajūsmu mazināja pie baznīcas esošās ēkas, lielais ubagu daudzums, dīvainie tērpi, sevišķi sieviešu dzimumam. Izskatījās pēc mežoņiem, kas ierodas uz gadatirgu Ņujorkā.
