Kultūras dzīve
Gaujienas pagasta tēlu veido sena un bagāta kultūrvide. Muižas ļaužu dzīvojamā ēkā, tautā saukta par “Špricmāju”, no 1952. gada darbojas Gaujienas tautas nams ar aktīvu pašdarbības kolektīvu saimi: senioru ansamblis “Lainva”, senioru deju kopa “Sinda”, sieviešu vokālais ansamblis, jauktais koris “Gaujiena”, līnijdeju grupa “Stand up”, bērnu deju grupas “Sīči”, “Speed of time”. Popularitāti ieguvis ikgadējs pasākums – bērnu un jauniešu teātra dienas “Kur ved slepenā eja?”. Darbojas amatierteātra kolektīvs “Kaķu nams”.
Ar Gaujienas vārdu pasaulē izgājuši – grāmatas “Adzele-Gaujiena” autors, skolotājs, novadpētnieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Harijs Grāvis, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, dzejnieki Ojārs Vācietis, Gunārs Selga, Daina Avotiņa, žurnālists Ramons Ratseps un daudzi citi.
Gaujienas parkā atrodas ievērojamā latviešu komponista, profesora Jāzepa Vītola māja “Anniņas”, tradicionāli jūlijā notiek komponistam Jāzepam Vītolam veltītas Mūzikas dienas un bērnu radošā nometne “Vītolēni”.
Vēsturisks atskats Gaujienas kultūras dzīves notikumos
1987. gadā kultūras nama direktore Mētra Kalniņa un mākslinieciskās daļas vadītāja Ingrīda Meldere (toreiz Vrubļevska) uzsāka aktīvu kultūras darba organizēšanu, veidoja daudzus pašdarbības pulciņus, centās radīt jaunas tradīcijas, organizējot ģimeņu vakarus jaunajām ģimenēm, u.c. Vokālie ansambļi darbojās Ilzes Krūmiņas, Indras Sadovņikovas (toreiz Jaunbērziņas) vadībā. Kapellu vadīja Arvis Krūmiņš. 80-tajos un 90-tajos gados Indra Sadovņikova un Lilita Kauliņa sarīkojumos uzstājās, muzicējot un dziedot estrādes dziesmas, kā arī spēlējot deju mūziku. 80-tajos gados tautas nama deju kolektīvus īslaicīgi vadīja Elga Rācene, Vizma Zīle un Ineta Riepniece.
1993. gada vasarā par tautas nama vadītāju uz Gaujienu atnāca strādāt Laima Poševa (toreiz Lielbārde). Tautas namā darbojās tikai senioru koris “Atzele” Ilzes Dāves (toreiz Rožkalnes) vadībā. 1993. gada rudenī tika atjaunots deju kolektīvs, vadītāja bija Aira Vinogradova, kura strādājaGaujienas ģimnāzijā par ritmikas skolotāju. Kolektīvam izveidojās laba sadarbība un kopīgi pasākumi ar Alūksnes pilsētas deju kolektīvu “Jānis”. Kolektīvā veiksmīgi darbojās: Gints un Arnis Riepnieki, Rolands Lārmanis, Arnis Krauklis, Ira Kotova, Una Avena, u.c. Drīz kolektīva vadību pārņēma Ineta Riepniece un 1998. gadā, ar labiem rezultātiem skatēs, dejotāji piedalījās arī Dziesmu un deju svētkos Rīgā.
Toreiz tika nodibināts arī drāmas kolektīvs pieaugušajiem, vadītāja Lilija Pliškina, ar lieliem panākumiem iestudējot lugu “Sievu kari ar Belcebulu”. Ar 1998. gadu lielu atsaucību izrādīja bērni, tika nodibināti dažādi kolektīvi: ansamblis “Pelēni”, četras sporta deju grupas un četras disko deju grupas. Interese bija liela, sporta dejas mācīja trīs vadītāji– Vasilijs Koļegovs, Dace Ķelpe un Laima Poševa. Laimai bija iespēja apgūt mācību kursus sporta dejās Cēsīs, kur 2000. gadā ieguva apliecību.
1999. gada vasarā tika rīkota pirmā sporta deju nometne “Mošķīši”, kurā piedalījās ne tikai Alūksnes rajona dejotāji, bet arī no Cēsu, Gulbenes, Rēzeknes, Valkas, Rīgas, Madonas un Valmieras rajoniem. Otrs lielākais notikums bija bērnu un jauniešu disko deju festivāls “Mēs dzīvojam”, kurā piedalījās grupas no dažādiem Latvijas novadiem, vadīja Lauris Reiniks. 2000. gada 5. februārī L.Poševai pasniedza E. Melngaiļa tautas mākslas centra pateicību par godprātīgu darbu pagasta kultūras dzīves organizēšanā, bet 2001. gadā viņa tika atzīta par radošāko, darbīgāko tautas nama vadītāju Alūksnes rajonā.
2002. gada oktobrī Tautas nams svinēja 50 gadu jubileju, tika izveidota izstāde, kur fotomateriālos atspoguļota tautas nama darbība no pašiem pirmsākumiem. Uz pasākumu tika aicināti bijušie darbinieki, dalībnieki un atbalstītāji. 2002. gada maijā Gaujienā ar savu koncertu viesojās Marija Naumova. Tā bija viņas pirmā uzstāšanās pēc uzvaras Eirovīzijas konkursā Tallinā. Arī Gaujienā viņa uzstājās ar savu koncertu pirmo reizi. 2003. gadā dažādi tautas nama kolektīvi atzīmēja savas darbības gadskārtas. Latvijā ienāca “country” stils, arī Gaujienā tika nodibināts līnijdeju kolektīvs, ko vada Dace Ķelpe.
Spilgts pasākums bija konkurss “Mini Miss un Misters–2003” 5–6 gadus veciem bērniem, kurā piedalījās 17 bērni no pirmsskolas izglītības iestādēm visā Alūksnes rajonā. 12. septembrī Gaujienas pagastu apmeklēja Kultūras ministre Ingūna Rībena. Viņa pasniedza balvu “Par kultūrvides veidošanu pašvaldībā”, un arī Laimai Poševai pasniedza goda rakstu. No 2005. gada augustā tradicionāli notiek tirdziņš “Laiks posties uz skolu”.
2006. gada 3.jūnijā pirmo gadu notika senioru deju kolektīvu festivāls “Vasariņas svētki”, kurā piedalījās 23 kolektīvi no dažādiem Latvijas novadiem, bet jūlijā bērnu un jauniešu teātra kolektīviem tika rīkotas teātra dienas “Kur ved slepenā eja?” Gaujienas pilsdrupās. 2006. gada 4. oktobrī tika nodibināts jauns kolektīvs – senioru ansamblis, vadītāja I.Sadovņikova. 21. oktobrī pasākumā “Dzīves vējā” pie Gaujienas senioru kolektīviem viesojās Smiltenes pensionāru klubiņš un igauņi no Harglas un Misso.
Kultūras dzīvē ienāca vēl citas pārmaiņas. Lieldienu un Ziemassvētku dievkalpojumi, kuri notiek tautas namā, gan arī O.Vācieša Gaujienas vidusskolā kopā ar mācītāju Ziedoni Vartu. Svētkus kuplina Gaujienas tautas nama jauktais koris “Gaujiena” un senioru ansamblis “Lainva”. 25.martā katru gadu Gaujienas kapos pie represēto piemiņas akmens tiek noturēts piemiņas brīdis represētajiem no Gaujienas, Virešu, Trapenes pagastiem. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, jaunieši piedalās lāpu gājienā uz Gaujienas kapiem, kur aizde-dzina svecītes pie LKO kavalieru kapuvietām. 18. novembrī katru gadu notiek Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts svinīgs pasākums, kurā pašvaldība pateicas čaklākajiem, veiksmīgākajiem un radošākajiem pagasta iedzīvotājiem, notiek pašdarbnieku koncerts.
2007. gadā sieviešu vokālais ansamblis Dagnijas Pakalnes vadībā ieguva otrās pakāpes diplomu, bet senioru ansamblis “Lainva” Indras Sadovņikovas vadībā – trešās pakāpes diplomu. Mazo vokālistu konkursā “Cālis” piedalījās seši dziedātāji, koncertu vadīja Eilīna Antapsone, 2005. gada Alūksnes rajona uzvarētāja. 2008. g. 19. aprīlī tika rīkots interesants lauksaimnieku un zemnieku pasākums “Tie labie lauksaimnieku gadi”, kurā tika uzaicināti bijušie kolhoza darbinieki. Ieskatījāmies tā laika notikumos, atcerējāmies lauku brigādes darbiniekus, satikām Mildu, kura tirgoja pienu, muzicēja Alsviķu kapella “Vecie runči”. Ļoti nozīmīgs bija 7. jūnijs mūsu disko kolektīvam, jo Daces Ķelpes vadībā kolektīvam apritēja 10 gadi. Koncertā piedalījās sešas Gaujienas grupas bijušie un esošie dejotāji, kā arī apsveicēju kolektīvi. 28. un 29. jūnijā disko kolektīvs piedalījās lielkoncertā Ventspilī. 10. jūlijā senioru ansamblis piedalījās vokālo ansambļu koncertā “Es vidū” Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā.
Grandiozs pasākums notika 2008. gada 16. augustā. “Špricmājai”, kurā atrodas Tautas nams, apritēja 170 gadi. Tika izpušķota ēka un tās apkārtne, rīkotas ugunsdzēsēju sacensības, jo ēka barona laikā bija piemērota BUB vajadzībām. Visas dienas garumā notika dažādi pasākumi, bet vakarā pie ēkas tika rādīti senie fotoattēli un sniegti priekšnesumi. Uz zaļumballi aicināja Cesvaines pūtēju orķestris. 23. augustā tika izgaismoti Latvijas tilti pasākumā “Gaismas tilti”, arī Gaujas tilts Gaujienā. 13. septembrī visas Latvijas lielajā sakopšanas talkā “Par tīru un zaļu valsti” Gaujienā piedalījās 170 cilvēki. Senioru deju kolektīvs 25. oktobrī svinēja 5 gadu jubilejas koncertu “Mēs sirdī jaunas”.
Par godu Latvijas Valsts 90. jubilejai, gaujienieši Tautas namā varēja noskatīties filmu “Rīgas Sargi”, bet 18. novembrī uz lielā ekrāna varēja vērot 2008. gada notikumu fotogrāfijas no dažādiem pasākumiem, iestāžu darbību un veikumu. Pasākumā pateicību saņēma gaujienieši, kas aktīvi un pašaizliedzīgi strādājuši pagastā un palīdzējuši līdzcilvēkiem. Kultūras dzīve Gaujienā rit aktīvi un radoši. Katram, kas to vēlas, ir iespējas līdzdarboties, apmeklēt koncertus un pasākumus, kopīgi veidojot mūsu turpmāko kultūrvidi.
