Tūrisms

Gaujiena atrodas Latvijas ZA – 160 km no Rīgas un 25 km no novada centra Apes. Pagasta platība ir 126 km², t. sk. 55 km² meži, 22 km² purvi. Iedzīvotāju skaits uz 2011. gada 1. jūliju – 1015.

Gaujienas senākais nosaukums Atzele (arī Adzele, Agzele, vāciski Schloss Adsel, krieviski Adzeļskaja) pirmoreiz minēts 1111. gadā Novgorodas laika grāmatā. 2011. gadā, atzīmējot Adzeles 900-gadi, notika dažādi pasākumi: zinātniskā vēstures konference, akcija “Apceļo seno Atzeles novadu”, vēstures eseju konkurss skolēniem, literāro darbu konkurss “Sapnis par Gaujienu”, “ Atzeles 900” pasākums u.c.

Daudzveidīga un bagāta ir Gaujienas daba. Gauja, kuras krastos sastopami daudzi reti biotopi, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, tā iekļauta ES aizsargājamā teritorijā Natura 2000.

Pagasta teritorijā atrodas Melnsalas purva ornitoloģiskais liegums, Lepuru purva dzērvenāju liegums, botāniskais liegums “Gaujienas priedes” un ģeoloģiskais liegums Kalamecu – Markuzu gravas ar dolomīta atsegumiem. Viens no ievērojamākiem ģeoloģiskajiem objektiem Baltijā ir Atzeles dolomīta slāņu stratotips – senās dolomīta lauztuves pie Gaujienas internātpamatskolas (1840.g. pētījuši vācu zinātnieki).

Gaujienā ir ievērojami kultūrvēsturiskie objekti un vietas: senkapi un pilskalns, Livonijas ordeņa pilsdrupas un Gaujienas muižas apbūves ansamblis, Zvārtavas muižas komplekss. Mācītājmāja, Palšu muižas dzīvojamā māja, Gaujienas jaunā pils, Zvārtavas pils un Gaujienas kultūrvēsturiskā ainava ir iekļautas Eiropas Kultūras mantojuma sarakstā.

Zīmējums: Vecās Adzeles ordeņa pils. Zīmējis J.V.Krauze 1790. gadā. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka