14.12. plkst.13:00 Sociālo jautājumu komitejas sēde 

14.12. plkst.15:00 Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēde

21.12. plkst.10:00 Finanšu un tautsaimniecības komitejas sēde

28.12. plkst.14:00 Domes kārtējā sēde

Apes novada lauku labumi

 

Lai parādītu ciemiņiem mūsu novada daudzveidību, izveidots tūrisma maršruts „Apes novada lauku labumi”. Tas apvieno vairākus objektus, tā kā ceļotājiem no šī piedāvājumu klāsta atliek vien izvēlēties sev interesējošos.

Vietējās zemnieku saimniecības piedāvā apskatīt aitu un savvaļā dzīvojošu liellopu ganāmpulkus, trušu un eksotisko putnu saimniecības. Apskatāmi daiļdārzi gan pilsētā, gan lauku teritorijās. Savukārt, Kalna purvā redzama gan kūdras izstrāde, gan lielogu dzērveņu, krūmmelleņu un dārza melleņu plantācijas. Piedāvājam iepazīt SIA „Very berry” ogu uzglabāšanas un pārstrādes procesu, šeit iespējams iegādāties gatavo produkciju. Var mācīties klūgu un meldru pinēja darba iemaņas. Jūs pārsteigs granīta laukakmeņu pārvērtības krāsainā bruģī. Plaša senu un ne tik senu lietu kolekcija liks padomāt par dažādu instrumentu pielietojumu.

Vairākās novada saimniecībās var degustēt mājas vīnus. Mūsu lauku gardumus iespējams nogaršot un iegādāties gadatirgos, kas tradicionāli notiek pavasarī un rudenī , kā arī Apes pilsētas svētku laikā.

Lai bez steigas izbaudītu visu „Apes novada lauku labumu” piedāvājumu, ar vienu dienu tomēr par maz! Tādēļ iesakām pārnakšņot kādā no Apes novada naktsmītnēm, kā arī pasūtīt atpūtas vakarus – „Šķūņa balli” vai Zaļumballi kopā ar novada amatiermākslas kolektīviem. 

  

APES NOVADA LAUKU LABUMI” – skatāmi, ēdami, dzerami, dancojami.

Savdabīgais LĪVU CIEMS, Latvijas 2010. gada sakoptākā sēta, savvaļā dzīvojošas govis
Virešu pagasta „Ceriņi”

T. 29273626, 29111227 (Gunta un Andris Gavari).

 Vietējas nozīmes kultūras piemineklis, zemnieku sētu grupa,
interesanta XIX gs. beigu koka arhitektūra.
Ir reti biotopi. 1600. gadā ciems iegūst nosaukumu „Līves”,
kas igauņu valodā nozīmē „smiltis”.
Šobrīd Līves ciemu sastāda 10 mājas, no kurām piecas ir apdzīvotas arī ziemā.


 

SAVVAĻĀ DZĪVOJOŠAS GOVIS
Gaujienas pagasta z/s „Lejasrudzīši – Zvejnieki”,
T. 29430090 (Andris Jegorovs)

 Zemnieku saimniecība „Lejas Rudzīši – Zvejnieki” – īpašnieki Ilze un Andris Jegorovi – bioloģiskā saimniecība – savvaļas govju audzēšana, gaļas ražošana. Ir 85 liellopi, no tiem 47  zīdītājgovis. 2011.gadā saražotas 14t gaļa. Saimniecība apsaimnieko 134 ha zemi – īpašumā 34 ha, nomā 100 ha zemi. Audzē graudus lopbarībai. Adrese: „Lejas Rudzīši”, Gaujienas pagasts, Apes novads, LV–4339; tālr.: 29430090 e-pasts: andris_jegorovs@inbox.lv 


 

SIA „GRANITEX”
akmens apstrāde, laukakmeņu pārtapšana krāsainā bruģī – Apes „Kaļķuceplis”
T. 29108104 (Kaspars Simkevičs)
mājas lapa


 

SIA „VERY BERRY ” lielogu DZĒRVEŅU, krūmmelleņu, dārza melleņu u. c. ogu audzētava Gaujienas „Kalnapurvā”.

Pārstrādes un uzglabāšanas cehs Dārzciemā – iespējams degustēt un iegādāties saražoto produkciju. Skatāma kūdras purva izstrāde. T.26348942, Very Berry mājas lapā

                             
Ar apbrīnojamu uzņēmību Apes novadā Gaujienas pagastā darbojas Gundega Sauškina,
SIA „Very Berry” vadītāja kopā ar vīru Sergeju.

SIA „Very Berry” ir viens no lielākajiem ogu audzētājiem un pārstrādātājiem Latvijā.
Uzņēmums apsaimnieko 22 ha lielogu dzērveņu,  20 ha krūmmelleņu un dārza melleņu, 15 ha aveņu.
Šogad ir iekārtotas arī pirmās zemeņu plantācijas.Very Berry produkcija – 100% dabīgas sulas, dzērieni, sīrupi un ogu našķi – tiek ražota modernajā pārstrādes un uzglabāšanas cehā. Visi produkti ir dabīgi un tiek ražoti bez konservantiem, krāsvielām un aromatizatoriem. Very Berry produkti tiek realizēti vietējā tirgū, kā arī tiek eksportēti uz Krieviju, Lielbritāniju, Vāciju, Poliju, Igauniju  un Somiju Very Berry – Dzimis un audzis Latvijā, Tavai un Tavu mīļoto veselībai un dzīvespriekam!Interesenti var pieteikties ekskursijām „Kalnapurvā” un paši savām acīm ieraudzīt gan ogu laukus, gan nodegustēt garšīgos un veselīgos Very Berry produktus.Vairāk informācijas


 

PRIVĀTAIS SENLIETU MUZEJS „FAZĀNI” ar 50 000 eksponātiem

Trapenes pagastā
Mājas vīnu degustācija. Grupas, sākot no 20 personām, var pieteikt uz ugunskura vārītu putru.
T.29498605 (Zigurds Safranovičs)

Privātais Zigurda Safranoviča senlietu muzejs dibināts 2010.gada maijā.
Muzeja krājumā ap 40 tūkstošiem priekšmetu, 99% eksponātu ir ziedoti.
“Fazānu” mājas tagadējais saimnieks nopircis pirms 20 gadiem.
Senāk te bijis barona Vulfa muižas parks. Mājas nosaukumu izskaidro fakts,
ka barons audzējis fazānus.
Pati vecākā un retākā, pēc leģendas, 300 gadu veca manta- Ernsta Glika ledusskapis.
Barona muižas zemes karte. Dzimtas ģērbonis.
Apmeklētājus aicina pieteikties pa tālruni. Ir telšu vieta.
 

 

ROMANOVA ŠĶIRNES AITAS un betona izstrādājumi
Apes pagasta z/s „Stradiņi”,
T.26380509 (Jānis Oplucāns).

 
Apes pagasta zemnieks JĀNIS OPLUCĀNS savu zemnieku saimniecību „Stradiņi” sauc arī par „Miku-mē zemi”, jo tajā audzē Romanova šķirnes aitas. Šīs aitas ir izcilas ne vien ar to gaļas diētiskajām vērtībam, bet arī ar jaundzimušo jēru lielo skaitu vienā metienā. Saimniecība ir īpaša ar to, ka tuvākaja apkārtnē nav sastopams neviens cits šīs šķirnes aitu ganāmpulks.Jānis ir ne tikai veiksmīgs aitkopis, bet arī betona izstrādājumu meistars. Viņš pasūtītājiem no tuvākām un tālākam Latvijas vietām gatavo aku grodus, vākus, kapu apmales, ūdens notekas, stabus un citus betona ražojumus.

 


 

EKSOTISKIE PUTNI, truši, Zilā govs

Apes pagasta z/s ”Zīļi”
T.29163907 (Aigars Bremze).

 


 


ZIVJU AUDZĒTAVA pie Grūbes HES, ūdenskritums, avoti .

Piedāvājam vērot un makšķerēt foreles, kā arī nogaršot /paņemt līdzi grilētas, žāvētas vai sālītas foreles. Piknika mājiņas. Apes pagasta „Grube fish”, T. 29355117 (Kalvis Dukulis),  mājas lapa .

Straujās Vaidavas līcī izveidota mūsdienīga foreļu audzētava „Grube fish”,
kas savās tehnoloģijās ir viena no progresīvākajām Latvijā.
Apes foreles ir iecienītas ne tikai to labās garšas dēļ,
bet arī saimnieku radītas iespējas dēļ – foreles pašam arī noķert un degustēt.
Uzņēmumam blakus atrodas viesu māja “Melderi” , kur ir iespēja noorganizēt seminārus, nosvinēt kāzas, vai izbaudīt pirti. Lauku tūrisma komplekss „GRŪBE”

 


 

MIELASTS  “Kalnarušķos” (vai izbraukumā), karpu makšķerēšana dīķī, kaziņu apskate,  sporta laukums,  estrāde, pirts, atrakciju trasīte, piknika vietas,  telšu vietas,  5 kemperu vietas,  grils,  norobežots bērnu laukums u.c. Naktsmītnes (60 vietas). T. 26594554 (Aigija Kalniņa)

mājas lapa 


ĒDINĀŠANA

 


PAPILDUS PIEDĀVĀJUMS.
Ja Jūsu grupa vēlas lustīgu dienas noslēgumu – piedāvājam „ŠĶŪŅA BALLI”  Grūbes „Melderos” vai ZAĻUMBALLI „Kalnarušķos”? Tad iespējama Jūsu izvēlēta vakara programma (vietējie muzikanti, tautiskās dejas, līnijdejas u.c.)

MARŠRUTA SASTĀDĪŠANA.
Ja vēlaties, palīdzēsim izveidot no Apes novada piedāvājumiem vienas vai pat vairāku dienu maršrutu tieši Jūsu gaumei un interesēm! 29439207 (Astra Binde), e-pasts:  tic@ape.lv , 26116845 (Anita Harju).

KO VĒL PIE REIZES APSKATĪT APES NOVADĀ?
„Lauku labumu” iepazīšanai iesakām pievienot novada dabas un vēstures objektu apskati vai kāda mūsu puses pasākuma apmeklējumu. Lielākie no tiem ir motokross ”Vaidavas kauss” (maijā), Līgo svētki (23. jūnijā), Jāzepa Vītola Mūzikas dienas (jūlijā), Trofi reids, Apes pilsētas svētki un Kapu svētki (augustā), Pavasara un Rudens gadatirgi.

Savu ierašanos „Lauku labumu” saimniecībās noteikti  piesakiet  iepriekš!

Esiet laipni gaidīti!

 


 

Zemnieku saimniecība “Miķeļi”

Tālr.: +371 26586917
gailitis_mikeli@inbox.lv
mājas lapa

  Mežsaimnieks jau trešajā paaudzē OJĀRS GAILĪTIS sava vectēva zemē Apes pagasta „Miķeļos” 1992. gadā izveidojis zemnieku saimniecību – kokaudzētavu, kurā tiek audzēti dažādu sugu stādi gan meža atjaunošanai, gan dzīvžogu veidošanai. Kopā ar sievu Dagniju un meitām, kuras palīdz saimniekot ikdienā, pagalmā izveidots arī plašs un acīm tīkams daiļdārzs. Sapnis par mūžam šalcošiem mežiem īstenojas, un simtiem tūkstošu rūpīgi koptu egļu priežu, bērzu un melnalkšu stādu ik gadus aizceļo uz izcirtumiem mežu atjaunošanai. Stādiņi paaugas siltumnīcās, tad pieņemas spēkā atklātajās plantācijās. Norūdījušies „Miķeļos”, vistālāk Latvijas ziemeļaustrumos esošajā kokaudzētavā, sertificētie stādi nonāk gan Latvijas, gan Igaunijas mežos.

 


 

Gavaru ģimenes “Ceriņi” un savvaļas govis

ANDRIS GAVARS kopā ar savu ģimeni – sievu Guntu, pieciem bērniem un omīti Vaidu saimnieko Virešu pagasta Līves ciema „Ceriņos”. Viensētas viesi ir pārsteigti par veselīgo dzīves veidu, dabas ciešo klātbūtni un viesmīlību, kas veido tikai šeit raksturīgo pozitīvo auru.

Saimes čakla, radoša darba rezultātā senatnīga lauku sēta izveidota par vienu no skaistākajām un sakoptākajām Latvijā, ko apliecina dažādas godalgas Latvijā organizētajās skatēs un konkursos. Latvijas Dabas fonda projekts „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” bija kā labs sākums lopkopībai, un šodien sava vaļā Gaujmalas pļavās ganās tīršķirnes gaļas liellopi un aitas. „Ceriņu” saimnieks, kā SIA „ANDRUKS” īpašnieks, sniedz arī automašīnu un velosipēdu remonta pakalpojumus un nodarbojas ar to tirdzniecību.

 


 

Vizlas dabas taka

Vizlas dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – „Ziemeļgauja”.
Gar taku izvietotajos informācijas stendos var uzzināt par vairākām Ziemeļgaujas dabas vērtībām.Par īpaši aizsargājamiem biotopiem – ozolu, krastmalu un nogāžu mežiem, par upju straujtecēm, avotiem un gadu miljonus vecu iežu atsegumiem, kā arī par biotopu iemītniekiem – retiem putniem, zivīm un daudzām citām radībām.
Vizlas upe ir Gaujas kreisā krasta pieteka un ejot pa šo taku, var nonākt līdz Vizlas ietekai Gaujā, kā arī pa ceļam varēsi aplūkot Vizlas dolomīta atsegumus, kas līdzinās cilvēku veidotam mūrim, Vizlas arkveida tiltu ,Vizlas dižakmeni.
Dabas takas garums ir 1,2 km.
Tās apskate aizņems aptuveni 2 stundas.

 


 

Zemnieku saimniecība “Zemesziediņi”

Tālr.: +371 26549947
e-pasts: zemesziediņi@inbox.lv

VAIRIS VILEMSONS kopā ar sievu Indru dzīvo un saimnieko Virešu pagasta zemnieku saimniecībā „Zemesziediņi”. Apes novadā un Virešu pagastā pazīstams kā vērienīgi ogu audzētāji. Pircēji augstu novērtējuši Gaujas krastos audzētas garšīgās avenes un zemenes, kas parādas gan Rīgas, gan apkārtējo novadu tirgos. Nepacietīgākie pēc iecienītas produkcijas ierodas tieši saimniecībā, dažkārt ņemot dalību arī ogu lasīšanā. Saimnieks piedāva arī jaunaudžu kopšanas darbus. 

 


 

Zvārtavas pils

Pils – kungu māja celta 1881. g. Tjudoru neogotikas stilā un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu. Zvārtavas pils ir gandrīz vienīgais neogotikas interjera paraugs Latvijas muižās. Zvārtavas pils būvniecībā izmantots sarkanā ķieģeļa un laukakmens mūrējums. Ēkai ir divi pamatstāvi, divslīpju jumts ar lielām bēniņu telpām un īpatnēji izbūvēts astoņstūru tornis fasādes centrālajā daļā. Galvenā ieeja izvietota fasādes labajā pusē. Lielā lieveņa kāpnes muižkungu laikā vienmēr bija rotātas ar puķupodos iestādītiem retiem dekoratīviem augiem.

Zvārtavas muižu 1825. gadā nopirka barons fon Ceikels (von Zoeckel). Barons vēlāk savā īpašumā ieguva arī Luturmuižu un Jaunomuižu. Barona Ceikela ģimenē bija viens bērns – meita Luize. Skaisto baronesi fon Ceikeli bija bildinājuši vairāki baroni, bet viņa piekrišanu deva baronam Gotlībam fon Ferzenam no Igaunijas.
Baronesei Luizei pūrā nāca toreiz par Švarchofu sauktā muiža. Un tā barons Gotlībs fon Ferzens ieguva savā īpašumā Zvārtavas pili, muižai piederošo zemi, Luturmuižu un Jaunomuižu. Jaunais pāris nolēma veco vienstāvīgo pili, kura bija sliktā izskatā, nojaukt un uz tās pamatiem uzbūvēt jaunu, atbilstoši tālaika prasībām. Jauno pili pabeidza celt 1881. gadā un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu.

Pils sākotnējais iekārtojums līdz mūsdienām saglabājies gandrīz bez izmaiņām. Pils galvenajā ieejā uz sliekšņa akmenī iemūžināti latīņu vārdi: “Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret” (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk). Ieejot pa durvīm pirmajā stāvā, skatam paveras centrālā telpa – halle ar kolonām un parādes kāpnēm. Stāvot hallē starp kolonām un paveroties augšup, redzama vērienīga kāpņu un margu konstrukcija uz pils otro stāvu ar torni, kuru vainago unikāls, vitrāžas tehnikā veidots kupols. No halles paveras skats uz lielo balles zāli. Pretējā pusē atrodas ēdamzāle ar virtuvi, sānos baronu apartamenti. Ēdamzāles īstenā rota ir unikāls neogotiskais altārveida trauku skapis– bufete no ozola, izbūvēta starp virtuvi un ēdamzāli un izmantojama no abām pusēm. Skapja abās malās – durvis uz virtuvi.Luizes un Gotlība Ferzenu ģimenē piedzima četri bērni – viena meita un trīs dēli. Pēdējais Zvārtavas muižas īpašnieks bija viņu dēls Eduards fon Ferzens. Baronu Ferzenu dzimta nebija ļoti bagāta, viņus drīzāk varētu pieskaitīt pie “gara aristokrātiem” – visi ieguvuši labu izglītību Tērbatas universitātē, interesējās par vēsturi un dabas zinātnēm. Zvārtavas pils nebija Ferzenu dzimtas pastāvīgā mājvieta, ziemā viņi uzturējās Rīgā, bet Zvārtavā tika pavadītas vasaras, kā arī veikti medību izbraukumi.

Pils dienvidrietumu stūrī ir tornītis, kurā iebūvēta maza istabiņa, tur baronese uzturējusies vienatnē – lasījusi grāmatas, rakstījusi vēstules vai izpildījusi kādu rokdarbu.

Ļoti interesants ir arī barona darba kabinets. Tajā varēja ienākt pa četrām durvīm – no banketu zāles, no ārējās verandas, caur zāli un no pagraba. Pa šo pēdējo eju, kas kabinetā ved no pagraba, gājuši zemnieki, kam pie barona bijis kaut kas kārtojams.

Otrajā stāvā atradās bibliotēka un viesu apartamenti. Bibliotēkā gandrīz neskarts saglabājies 19.gs. beigu gotiska stila grāmatu skapis. Anša Cīruļa veidotais galds un krēsli pilī nonākuši kā ziedojums no kādas mākslinieku ģimenes. Pamatīgi izbūvētajā pagrabā septiņās istabās dzīvoja pils apkalpojošais personāls – kalpi. Palielajā priekštelpā zem kāpnēm bijusi vieta piķierim un barona medību suņiem.

Ap Zvārtavas pili atrodas plašs parks. Senākais Zvārtavas parks sākts veidot 18. gadsimtā kā regulārs, dekoratīvs trīspakāpju terasveida dārzs. No pils uz ezeru pavērusies centrālā skatu perspektīva, kuru ierobežoja lapu koku rindas. Parka ierīkošanā izmantotas gan vietējās kokaugu sugas – parastās kļavas, egles, ozoli, liepas, pabērzi, Eiropas segliņi, gan arī dažādi svešzemju kokaugi. Šajā parka daļā aug un ražo sēklas vislielākā Latvijas zaļā duglāzija. Netālu no tās redzami dižkoka izmērus sasniegušais parastais ozols un parastā liepa. Pils ziemeļu pusē – parādes pagalmā aug liels šķeltlapu Karēlijas bērzs. Kad 1881. gadā uzcēla jauno pili, paralēli tika ierīkots arī jaunais parks Zvārtavas ezera krastā, mazliet iesāņus no esošā regulārā dārza. Tas veidots ainaviskā stilā. Šinī parkā veidotas vairākas skatu perspektīvas uz Zvārtavas ezeru. Jaunajā mežaparkā stādītas dažādas svešzemju koku un krūmu grupas: Krievijas lapegles, Sibīrijas baltegles, astoņas baltās apses, pa vienai Sibīrijas ciedru priedei un asai eglei. Pils dienvidu pusē bija pašas baroneses apkopts rozārijs.

Pašlaik pils pieder Latvijas Māksliniek Savienībai un to apsaimnieko SIA Saimnieks-MS. Pils gaida ne tikai māksliniekus, bet arī tūristus, kuriem iespēja ne tikai apskatīt pili, bet arī pastaigāt pa parku un izbraukt ar laivu pa ezeru.

Zvārtavas pils – vēsturiskā šarma un romantikas mīļotājiem!

Gleznainajā Gaujienas pagastā, Zvārtavas ezera krastā 1881.gadā barons Gotlībs fon Ferzens ar sievu Luīzi lika pamatus savai dzimtas ligzdai – Zvārtavas pilij. Gadu vēlāk pie pils ieejas tika iegravēti vārdi: ‘’Te mājo Laime, neviens ļaunums neienāks.”  Pašlaik pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai, un tieši šis fakts ir pamats pils unikalitātei. Pilī ir saglabājušies neogotikas interjeri, koka kolonas vestibilā, oriģinālās parketa grīdas, mēbeles un stikla kupols ar vitrāžām, caur kurām gaisma dažādos toņos, veido zīmējumus uz sienām un grīdas. Maz ir tādu vietu Latvijā, kur guļamistabas rotā mākslinieku veidotās gultas – īsti mākslas darbi. Jaunā pāra istaba ir iekārtota pils tornītī, kurā ir pasakaina gulta ar baldahīnu. No guļamistabu logiem paveras brīnišķīgs skats uz pils parku un ezeru. Pilī ik uz soļa jūtama senatnes romantika. Ap pili plešas parks ar simtgadīgiem kokiem un saulstari atspīd ezera dzidrajā ūdens spogulī.

   Pils rudenī Zvārtava_Panorama1_small
Zāle Grafienes guļamistaba
Grafa guļamistaba  

Vai varat iedomāties vēl labāku vietu savām kāzām?

Lai Jūsu kāzas Zvārtavas pilī būtu neaizmirstamas, piedāvājam laulību ceremoniju pils pagalmā, pie ezera vai kādā no pils iekštelpām. Pēc laulību ceremonijas ir iespēja satikt vēsturiskos tēlus- baronu un baronesi fon Ferzenus, kuri apsveiks Jauno pāri un kopā ar kāzu viesiem mūzikas pavadībā baudīs šampanieti. Piedāvājam arī pils telpu dekorēšanu, atbilstoši katra pāra vēlmēm. Par skaisti klātiem galdiem, laipnu apkalpošanu un garšīgiem ēdieniem rūpējas pieredzes bagāti un labu slavu iemantojuši ēdinātāji. Romantikas baudītājiem ir iespēja vizināties laivās pa ezeru. Palīdzam kāzu norises organizēšanā – vakara vadītāji, muzikanti, fotosalons un daudz kas cits, lai Jūsu kāzas Zvārtavas pilī būtu izdevušas.

Pils pirmā un otrā stāva istabās varam gultās dot naktsmājas 60 viesiem, bet pils plašajās bērniņu telpās, kur izbūvētas dušas un tualetes, ir vietas vēl 40 gulētajiem. Lielajā zālē ir iespēja uzņemt līdz 100 viesu, bet mazajā – kamīnzālē romantiskā gaisotnē var baudīt torti un kafiju. Pils pirmajā stāvā atrodas labiekārtota virtuve, pagrabstāvā –sauna, ir pieejama klasiskā masāža.

Esam padomājuši arī par īpašu programmu Zelta kāzām.

Zvārtavas pilī- Starptautiskajā mākslas uz izglītības centrā tiek organizēti mākslas simpoziji, izstādes, darbnīcas un citi pasākumi, tādejādi rosinot šajā vietā īpašu radošu auru un bohēmisku garu.

Pils telpās ir iespējams rīkot seminārus, konferences, banketus un dažādas svinības.

Pils parka nogāzē atrodas gleznainais Zvārtavas ezers, kur iespējams peldēties, makšķerēt, vizināties ar laivām. Ir pieejamas telts vietas.

Tūristu grupām no 30 līdz 50 cilvēku, naktsmītnes skaistajos numuriņos ir 17 EUR no personas.

Zvārtavas pils slieksnī iekaltie vārdi ir sargājuši gan pils saimnieku Luīzes un Gotlība fon Ferzenu laulību gan pašreizējo īpašnieku radošās norises un, protams, laipni aicinātos viesus.

Gaidām Jūs ciemos Zvārtavā- vienā no skaistākajā Ziemeļvidzemes pilīm, Latvijas neogotikas stila arhitektūras pērlē!

 

Adrese: Apes novads, Gaujienas pagasts, Zvārtava, Zvārtavas pils. LV-4339
Igors Dobičins 
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents 

Tālr.: +371 26628302
E-pasts:  dobicins@inbox.lv

Mājaslapa: 

 
 

 

Zvārtavas dzirnavas

 

 

Visvecākā no Zvārtavas muižas apbūves ansambļa sastāvdaļām ir vējdzirnavas – celtas 1803. gadā. Gadaskaitlis iekalts akmenī tuvu pamatiem. Vējdzirnavu korpuss mūrēts no laukakmeņiem un tas pilnībā saglabājis toreizējo izskatu.

Vējdzirnavām bijuši koka spārni un zobrats, kas pārvadījuši griezes kustību uz diviem lieliem granīta dzirnakmeņiem. Vējdzirnavas būvējuši latviešu zemnieki, bet tās bijušas Zvārtavas muižas īpašums. Graudus malt bijis atļauts arī zemniekiem, bet pārsvarā muižas vajadzībām. Latvijas Republikas laikā dzirnavas nonāca Piensaimnieku sabiedrības īpašumā. 1929. gadā tuvumā dzīvojošais zemnieks Gustavs Pogulis nopircis Vējdzirnavas no Piensaimnieku sabiedrības. Vējdzirnavas apmēram divdesmit gadu nebija darba kārtībā un netika izmantotas.

1943. gadā, kad vācu okupanti ierobežoja zemniekiem graudu malšanu Vidagas dzirnavās, izeju meklēdami, zemnieki vienojās ar Gustavu Poguli par viņam piederošo dzirnavu atjaunošanu. Dzirnavas bez jebkādiem projektiem atjaunoja zemnieks Jānis Lārmanis. Viņš izremontēja lielo centra asi, izbūvēja pilnīgi jaunus spārnus un tos pārklāja ar zemnieku saziedoto maisu audumu un tāpat salaboja koka zobratus un citas koka daļas. Galvenais melderis bija Jānis Lārmanis un zemniekiem mala graudus 1943.un 1944. gadā. Padomju laikā kolhoza “Straume” būvbrigādes vīri daļēji demontēja vējdzirnavas – izņēma maļamo gaņģi ar dzirnakmeņiem, pievienoja lokomobili un mala labību no 1951.–1954. gadam. Arī dzirnavu spārni tika nojaukti, bet iekšpusē labi redzama iekšējā koka velve un zobratu sistēma.

Vējdzirnavas ir diezgan labi saglabājušās, 1981. gadā tika uzlikts jumts. 2002. gadā ar LMS gādību tika ieliktas jaunas grīdas un veikta mūra korpusa, ieejas un logailu restaurācija.

 

 


 

 

Dolomīta šķembu bāze Dārzciemā – iepazīšanās ar ražošanas procesu.

   

 


 

Raganu klintis

Iespaidīgās Raganu klintis atrodas Apē. Te apskatāmas gan vecās, gan jaunās Raganu klintis. Jaunās redzamas Vaidavas upes kreisajā krastā zem Pasta ielas, aptuveni 150 metrus uz austrumiem no Apes skolas, vecās – netālu no pilsētas kapiem.

Raganu klintis atrodas tieši Vaidavas krastā un stiepjas gandrīz visā upes garumā, ietiecoties tieši ūdenī. Smilšakmens klintis priecē ar skaistu gaiši rozā un gaiši dzeltenu krāsu. Klinšu austrumu galā izveidojusies neliela niša, ko veido vidēji spēcīgs avots, kas no seniem laikiem zināms kā teikām apvītais svētavots. Avots ar skaidru ūdeni iztek no vietas, kur Vaidavas upes smilšu klints krasts ir augsts un stāvs. Senāk vietējie ticējuši, ka tas ir veselības avots, jo daudzi to lietojuši dažādām acu slimībām. Bet, lai tas palīdzētu, avotam kaut kas bijis jāziedo, piemēram, drēbes, dzija vai kāda cita lieta.

Vārds klintīm dots no tiem laikiem, kad pie tām stāvējis raganas tēls, lai gan klīst arī leģendas, ka senos laikos te, pie avotiem, tiešām mājojušas raganas.

Pie klintīm pāri upei izveidots gājēju tiltiņš uz otru Vaidavas upes krastu, no kura Raganu klintis aplūkojamas visā to krāšņumā. No tā paveras brīnišķīgs skats uz neparastās krāsas klintīm.

Tās veidojošo smilšakmeņu vecums esot aptuveni 360 miljardi gadu. Uzskata, ka tie veidojušies devona periodā, upēm ieskalojot smiltis senajā jūrā. Par to liecina tādas atrastās bruņu zivju pārakmeņotās paliekas kā zobi un bruņu gabali, ko ieža slāņos atraduši ģeologi.

Acu avots Apes Raganu klintīs – veselībai, veļas velēšanai un raganībām

Raganas klinšu Acu avots savu nosaukumu guvis divu iemeslu dēļ. Pirmkārt jau tāpēc, ka tas izskatās pēc divām raudošām acīm – tie patiesībā ir divi avotiņi, kas izplūst Veco Raganu klinšu pamatnē. Avota ūdens ir dzidrs, taču par tā dzeršanu varētu mākt šaubas – lieta tāda, ka tas atrodas kapsētas piekājē. Tomēr ļaudis jau izsenis šo ūdeni veiksmīgi izmanto dažādu acu slimību ārstēšanai. Kādreiz te arī atstāja upuru dāvaniņas – monētas, prievītes. Klīst teikas, ka šī avota ūdeni senos laikos dzērušas un saimniecībā izmantojušas klintīs mītošās raganas. Ūdenī esot velēta raganu veļa. Netālu no acu avota atrodas vēl divi raganu vajadzībām izmantoti avoti – viens brūns un rāvains, kuru raganas dzērušas pašas, otrs dzidrs un garšīgs, kurā mazgāta veļa un ārstētas kaites. Šī avota ūdeni vietējie dzer joprojām un apbrīnojamā kārtā tas visu cauru gadu ir remdens. Stāsta, ka raganas esot apkārtnes ļaudis tā kaitinājušas un nerrojušas, ka ļaudis dažādi mēģinājuši tās no klintīm izsvēpēt, taču neveiksmīgi. Pat palīgā pieaicinātajiem mācītājiem raganas zinājušas teikt visus to grēkus un teikušas, ka tādiem grēciniekiem nav nekādas varas pār tām.

Avota apkārtnē ir daudz raganu pēdu – koku galotnēs redzamas raganu slotas, zālē raganu riņķi un raganu spļāvieni, bet kādas priedes stumbrā ir caurums, kas tiek saukts par raganas spoguli.

Ir leģenda par to, ka Veco Raganu klinšu malā atradusies katoļu baznīca, kurai negaisa laikā iespēris zibens un tā sabrukusi un iegāzusies Vaidavā. Kopš tā laika Apei nav savas baznīcas.

 

 


Apes vēsturiskais centrs
dolomīta ēkas un Pasta ielas bruģi

 

 

 

 

 

 

APSKATES OBJEKTI APES NOVADĀ

Dalīties:
4. aprīlis, 2015, Ābolkalne Liene
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs