Iepazīsti Apes novadu

Apes vēsturiskais centrs – dolomīta ēkas

Apes vēsturiskais centrs – dolomīta ēkas un Pasta ielas bruģi

Pierobežas mazpilsētai Apei, kas pilsētas tiesības ieguva  1928.gadā,   raksturīgas  vietējā krāsainā  dolomīta ēkas. Tomēr senākajā apbūvē  vērojams arī koka un ķieģeļu pielietojums ēku būvniecībā, atspoguļojot  ne vien  latviešu, bet arī kaimiņtautu –  igauņu un krievu –  tradicionālās  iezīmes ēku celtniecībā. Daudzām ēkām vēl saglabājušās savdabīgi koka elementi jumtu konstrukcijās -„vēja spāres”.  Unikāls ir  200 m garš kaltu bruģakmeņu ielas segums Pasta ielā, kas ieklāts ap 1930. gadu.

Ekskursiju pa vēsturisko centru var sākt jau no autoostas. No dolomīta1902.gadā būvēta bijusī  mazbānīša stacijas ēka Ganību ielā. Blakus kafejnīcai „Krodziņš” gar  seno bānīša līniju saglabājies  neapstrādātu  laukakmeņu bruģis. Turpinot ceļu pa  Stacijas ielu, redzamas vairākas savdabīgas   ēkas: izliektais mansards un neregulāra forma  ēkai  Stacijas ielā 2,  īpatnēja ir  bijusī tirgotava Stacijas ielā 5, aiz tās pagalmā  redzama viena no vissenākajām Apes koka mājām.  Divstāvīgais tautas nams savulaik  būvēts Opekalna lauksaimniecības skolas vajadzībām.  Savukārt  „Veidiņa māja” Stacijas ielā 9 , izrādās,  kādreiz bijusi trīsstāvīga! Krustojumā ar Pasta ielu  uzmanību piesaista bijusī kroga māja no dolomīta, kā arī  vēlāk  par sporta zāli – tagad  veikalu „Unibode”- pārbūvētā zirgu stadula.  Pasta iela bagāta ar savdabīgām celtnēm:  noliktavas (spīķera) ēka, bijušais pasts , no sarkaniem ķieģeļiem celtajā ēkā bijis spirta monopols, vēlāk- mūzikas skola. Viena no skaistākajām Apē ir  aptiekas ēka,  tā rotāta ar kokgriezumiem. Sākoties bruģētajam posmam, uzmanība jāpievērš dolomīta ēkām, dzelteni krāsotajām  „igauņu mājām” un  atjaunotajām vēja spārēm Pasta ielā 12. Tai  iepretī  Sv. Mateja ev.-lut. baznīca, kas  ir viena no jaunākajām  baznīcām Latvijā  (iesvētīta 2014. gadā).

Bruģētā  Pasta iela  gar  zaļumos un ziedos slīgstošām privātmājām ceļotāju  aizved līdz bijušajai daktera Rauziņa mājai (tagad PII „Vāverīte”) un Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolai, kuras pērn nosiltinātā  galvenā ēka celta funkcionālisma stilā 1939. gadā.  Ar Pēterburgā noskatītu tornīti lepojas ēka Pasta ielā 29.  Nedaudz tālāk, Tirgus ielā 5 vērts apskatīt  1938.g. būvēto  bijušo Igauņu izglītības biedrības ēku (tagad  tur atrodas mūzikas skola un sociālais dienests).

Dzenīšu vītols 8,67 m (dižākais baltais vītols Eiropā)

Vaidavas upes ielejā, netālu no Arvīda Levana vārdā nosauktās mototrases, senlaicīgo  „Dzenīšu” māju  tuvumā augošais vītols ir viens no    dižākajiem balto vītolu sugas (Salix alba) pārstāvjiem ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. 2006. gadā baltais vītols Latvijā bija pasludināts par Gada koku.

Vītols aug  upes palienē pie vecupes ezeriņa (bijušā linu mārka).

Koka stumbra apkārtmērs 0,5 m augstumā  no zemes jau sasniedzis 10 m. Tā augstums sasniedz 21 metru.  3 metru augstumā  stumbrs sazarojas  vairāk kā 20  žuburos. Dižkoka vidū iztrupējis liels dobums.

Vītols ir vairāk kā 100 gadus vecs, jo  ir ziņas, ka to  (un vēl sešus  citus, kas nav saglabājušies)  ap 1880. gadu iestādījis  „Blumcikužu” māju saimnieks Blūms , lai iezīmētu savas zemes robežu. Tomēr dokumentālu  datu par koka stādīšanu nav. Lielākos vītola žuburus  pēc dabas pētnieka Gunta Eniņa ierosmes ar trosēm 2002. gadā  savilka SIA „Apes koks” meistari, tomēr  neskatoties uz to, 2010. g. vasarā  nolūza 8 zari nolūza, bet 2013.gadā  – vēl viens zars.

Tomēr koks joprojām zaļo. Vītola zarā iekārta ”pastkastīte” jau no 2002.gada  aicina ceļotājus ierakstīt kladē novēlējumus dižvītolam.

Smilšakmens atsegumi “ Jaunās un Vecās Raganu klintis”

Apes pilsētā, Vaidavas upes kreisajā krastā  netālu no  Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas atrodas vairāki sarkandzelteni smilšakmens atsegumi-  klintis, veidojot līdz pat  8 – 10 m stāvas kraujas. Ģeologi izpētījuši, ka  smilšakmens  veidojies Devona periodā vairāk kā  pirms 360 miljoniem gadu, kad šeit viļņojusies jūra. Skolotāja un folklorista Dāvja Ozoliņa pierakstītās teikas vēstī, ka senos laikos klinšu alās  esot mājojušas raganas, kuras bieži kaitinājušas un maldinājušas cilvēkus. Ir vairāki avoti, kuru ūdenim  ļaudis piedēvē dziednieciskas īpašības. Avoti  klintī izveidojuši nelielas alas un nišas. Veselības avota ūdeni apenieši iecienījuši ūdens ņemšanai, savukārt  Veco Raganu klinšu pakājē  pie Pilsētas kapiem iztek  Acu avots.

Jaunās Raganu klintis ielas malā pie vidusskolas ir ļoti gleznainas un pamazām paplašinās. Tās ietekmē gan upes straume palu laikā, gan koku saknes un putnu (krastu čurkstu) kolonija, kas iemitinājusies stāvajā klints sienā Te sākas laivotājiem un kājotājiem domātā Vaidavas dabas taka (1,5 km,), kur iepriekš piesakoties infopunktā, iespējams satikt arī pašas raganiņas. Atpūsties vilina  piknika vietas, šūpoles, bet izziņai –  informācijas stendi.  Savukārt Vecās Raganu klintis pie Pilsētas kapiem pamazām aizaug, toties interesants ir  dziednieciskais Acu avots to pakājē.

Dvīņu priedes ar zaru tiltu

Divas savdabīgās priedes aug  pie  Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, apmēram 10 m no  saimniecības ēkas, austrumu pusē,  netālu no Vaidavas upes.

Abu priežu stumbri atrodas apmēram metra attālumā viens no otra. Koki pēc apkārtmēra ir  gandrīz vienādi  – 2,05 m un 1,95 m resni ( mērot 1,3 m augstumā).  Apmēram 3 metru augstumā  izveidojies zaru tilts!  Vienas priedes zars ir izaudzis otras stumbram  cauri, un nu šie koki  ir kā „Siāmas dvīņi’.  Cauri otram kokam  izaugušā zara gals gan ir nokaltis… Ceļotāji  ir teikuši, ka  to nosaukums varētu būt „Mūžīgā mīlestība” vai „Nešķiramā draudzība”.  Abu priežu stumbrus   klāj  raksturīgi  izaugumi – puni jeb  māzeri.

Vietējā šajos laikos radusies  teika  stāsta par to, kādēļ zaru tiltam augšpusē nav mizas: „Tas  tādēļ , ka te  uzmetas  pasēdēt raganiņas, no netālajām „Raganu klintīm” atlaidušās. Tās vēro, ko dara skolasbērni, vai labi uzvedas, vai nav ar slotu „jāpamāca”….