19.10. plkst.09:00 Finanšu un tautsaimniecības komitejas sēde 26.10. plkst.14:00 Domes kārtējā sēde 09.11. plkst.13:00 Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēde

Dabas takas

 

Tilderu dabas taka

Šogad apmeklētājiem jūnijā tiks atklāta Tilderu dabas taka. Tā atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā „Ziemeļgauja”. Viegli pieejamā taka atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā un sākas netālu no Virešu tilta. Izstaigājot to, var redzēt gleznaino upes ieleju, Tilderu dolomīta krauju, senās lauztuves un dižo Virešu mežābeli, kuras stumbra apkārtmērs ir gandrīz 3 metri. Arī laivotājiem iespējams piestāt. Gaujas pretējā krastā atrodas Randatu taka.

Tilderu taka pašlaik ir vienvirziena, tās  garums – ap 600 m.

 


 

Vizlas dabas taka

Vizlas dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – „Ziemeļgauja”,  kas ved gar nelielo Vizlas upīti. Tā sākas pie senā, 1834. gadā, būvētā tiltiņa pār Vizlu, kas ir vecākais dolomīta arkveida tilts Latvijā. Gar taku izvietotajos informācijas stendos var uzzināt par vairākām Ziemeļgaujas dabas vērtībām.

Par īpaši aizsargājamiem biotopiem – ozolu, krastmalu un nogāžu mežiem, par upju straujtecēm, avotiem un gadu miljonus vecu iežu atsegumiem, kā arī par biotopu iemītniekiem – retiem putniem, zivīm un daudzām citām radībām.
Vizlas upe ir Gaujas kreisā krasta pieteka un ejot pa šo taku, var nonākt līdz Vizlas ietekai Gaujā, kā arī pa ceļam varēsi aplūkot Vizlas dolomīta atsegumus, kas līdzinās cilvēku veidotam mūrim, Vizlas arkveida tiltu ,Vizlas dižakmeni.
Dabas takas garums ir 1,2 km.
Tās apskate aizņems aptuveni 2 stunda.
Žākļu dižakmens– Augstums 3,4 m, garums 6 m, platums 3,7 m, apkārtmērs 15 m, atrodas Vizlas upītes krastā.

 


 

Randatu taka


Randātu klintis atrodas pie Randatu mājām, apmēram 1 km augšpus Virešu tilta, Gaujas labajā krastā.
Randātu klintis tiek uzskatītas par augstākajām dolomīta klintīm Latvijā. Pļaviņu svītas dolomītu klints paceļas 25 m virs Gaujas.100 un vairāk metru plašumā ir sagāzušies klints bluķi.
Lai dabas baudītājiem būtu interesantāk vērot klinti, tai apkārt izveidota dabas takas, ar norādēm un stendiem, kur lasāma informācija par šeit esošajām dabas vērtībām.
Randatu klintis un senas dolomīta raktuves. Randatu klintis ir Valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis. Kopš Daugavas ielejas appludināšanas šī ir Latvijas augstākā dolomīta klints. Klinšu Z daļā atrodas veci dolomīta karjeri.

 

 



 

Vaidavas dabas taka

KP983_Ape10_raganu takaGar Vaidavas upi  un tās gleznainajiem krastiem vijas  Vaidavas dabas taka. Tā izveidota 2014. gadā ūdenstūrisma attīstības projekta „Riverways” ietvaros, ar Vidzemes augstskolas studentu līdzdalību.  infostends pie D.Ozoliņa Apes vidusskolas veidots projekta „Senās kulta vietas” ietvaros.

Takas kopgarums 1, 5 km, un tās iziešanai nepieciešama apmēram 1 stunda.

 Gar Vaidavas upi  izvietotie stendi  ceļotāju iepazīstinās ar  Vaidavas ielejas dabu un kultūrvēsturi, kā arī  laivošanas iespējām Vaidavā.   Galvenie apskates objekti  koncentrēti takas sākuma posmā:  Jaunās un Vecās Raganu klintis, Raganiņu (Veselības) avots, Acu avots. Iekārtotas atpūtas – piknika  vietas, nojume, šūpoles, tualete.

 Mierīgas pastaigas cienītājiem iesakām  aizstaigāt arī   tālāk uz augšu   gar Vaidavas krastu   apmetot loku apkārt  Pilsētas kapiem  līdz pat  peldvietai,  bet atceļā  apskatot piemiņas vietu  Latvijas brīvības cīnītājiem, balto krustu vācu karavīru vietā , kā arī  vējaslotu priedes vainagā. Pie vidusskolas apskatāmas  Dvīņu priedes ar zaru tiltu, Vilkaču priede, piemineklis matemātiķim Aivaram Liepam.

Vaidavas dabas taku piedāvājam  izstaigāt arī vides gida pavadībā  (T. 22037518).  Tad. iepriekš sarunājot, iespējams satikt arī pašu „raganiņu” un uzzināt ko vairāk par raganu apļiem, raganu miltiem, kauliem un slotām…

 

Pārgājiens pa Vaidavas dabas taku


 

Gaujienas dabas taka

Gaujienas dabas takaAizsargājamo ainavu apvidus „Ziemeļgauja” izveidots 2004. gadā.

Tā kopējā platība ir 21 749 ha. Ainavu apvidus ietver Gaujas ieleju un vairākas tai piegulošas teritorijas no Valmieras līdz Gulbenes un Alūksnes rajona robežai. Ainavu apvidus „Ziemeļgauja” ietilpst Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Tas izveidots ar mērķi nodrošināt apdraudēto sugu un biotopu aizsardzību visas Eiropas mērogā, ieviešot ES Putnu un Biotopu direktīvu prasības. Natura 2000 teritorijas aizņem ap 20% no Eiropas Savienības valstu kopējās platības (Latvijā 11,9%, ietverot 336 vietas).

Laipni lūgts Gaujienas dabas takā!

Gaujienas dabas takā izvietotajos informācijas stendos uzzināsi par daļu no Ziemeļgaujas daudzveidīgajām dabas vērtībām. Par īpaši aizsargājamiem biotopiem – Gaujas vecupēm, pļavām, krastmalu un nogāžu mežiem, par avotiem un gadu miljonus vecu iežu atsegumiem un par šo biotopu iemītniekiem – retiem putniem, zivīm un daudzām citām radībām. Dabas taka ved gar Gaujas krastu, ietverot arī vēsturisko Gaujienas muižas ansambli, kā arī no tās aplūkojamas dabisko pļavu uzturēšanai ierīkotās ganības. Takas garums ir 6 km. Tās apskate, ja veltīsiet laiku, lai iepazītos ar visu izziņas stendu saturu, aizņems aptuveni 3 stundas

Ziemeļgaujas dabas daudzveidība

Ziemeļgaujas ainavu apvidu veido ap 140 km garais un mainīgais Gaujas tecējums. Teritorijā sastopami gan ainaviski skaisti dziļi upes ielejas posmi, gan posmi ar mazāk izteiktu ieleju, bet ļoti līkumainu un mainīgu Gauju ar daudzām vecupēm, kas liecina par upes senajām gultnēm. Apvidus vidusdaļā aizsargājamā teritorija ievērojami atkāpjas no Gaujas ielejas, iekļaujot plašu mežainu iekšzemes kāpu masīvu. Ziemeļgaujā plaši sastopami 24 dažādi gan Latvijā, gan pasaulē īpaši aizsargājami mežu, pļavu, purvu, iežu atsegumu un ūdeņu veidi, dzīvo vismaz 134 retas un apdraudētas augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugas. Daudzām dabas vērtībām Ziemeļgauja ir nozīmīgākā vieta Latvijā. Te vairāku tūkstošu hektāru platībā sastopams lielākais iekšzemes kāpu masīvs, kas pārsedzas ar valstī nozīmīgāko medņu riestu kompleksu. Ap 30 km garumā Gaujas ielejā vēl saglabājušies citur izzudušie seno parkveida pļavu fragmenti. Šo pļavu vecie koki ir dzīvesvieta vienai no nozīmīgākajām retas vaboles – lapkoku praulgrauža populācijām valstī un, iespējams, Eiropā lielākā atradne tikai uz gadsimtus veciem ozoliem augošajai sēnei – košajai zeltporei. Ainavu apvidū atrodas vairāk kā ceturtā daļa no Latvijas sausajām pļavām kaļķainās augsnēs, kur vienā kvadrātmetrā var sastapt pat 50 dažādas augu sugas un kas nozīmīgas arī kā retu orhideju atradnes. Teritorija izceļas arī ar 40 līdz 50 pāriem urālpūču un apodziņu un vairāk kā 130 griežu pāriem.

 

 


Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus takas

 Virešu pagastā: Vizlas dabas taka  (2 km),T.202448990 Randatu dabas taka (1,5 km)T.20244990
Gaujienas pagastā:  Gaujienas dabas taka (6  km) T.28386923
Izvēlies un piesakies ekskursijai pa tālr. 22037518 ( Astra) vai tālr.: 28386923, 64381601 (Sanita)    

 


 

 

 

23. janvāris, 2012, Ābolkalne Liene
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs