Muzeji

Print Friendly, PDF & Email

 

JĀZEPA VĪTOLA memoriālais muzejs “ANNIŅAS”

 

         

„Anniņas”, Gaujienas pagasts,
Apes novads, LV- 4339
Tālrunis: mob. . +371 29247772
E-pasts: ineta.riepniece@ape.lv
Muzeja vadītājs: Ineta Riepniece

Apmeklētāju pieņemšanas laiks:

Otrdiena          9.00 -17.00
Trešdiena        9.00 -17.00
Ceturtdiena     9.00 -17.00
Piektdiena       9.00 -17.00
Sestdiena        9.00-17.00

         

 

Muzejs iepazīstina ar Latvijas Konservatorijas(Latvijas Mūzikas akadēmijas)  dibinātāja un rektora, profesora Jāzepa Vītola (1863–1948) dzīvi un daiļradi.

 “Gaujiena – mana paradīze…” teicis izcilais komponists, kad Latvijas valsts par īpašiem nopelniem viņam piešķīra daļu no Gaujienas muižas parka. No Valkas apriņķa zemes ierīcības komitejas 1922. gada 28. novembra sēdes protokola: „… pie robežu noteikšanas ņemt vērā, lai gabalā ietilptu pēc iespējas vairāk dabas jaukumu, jo gabals no centrālās komitejas domāts galvenām kārtām kā atpūtas vieta profesoram J. Vītolam, kura nodarbošanās nav lauksaimniecība…” Bijusī Gaujienas muižas aldara divstāvu koka mājiņa un 60 pūrvietu “dabas jaukumu”  kļuva par vietu, kur Jāzeps Vītols pavadīja katru brīvlaiku līdz pat brīdim, kad bija jāatstāj Latvija 1944.g.oktobrī.

Muzejs sāka darbu 1961.gadā, lai saglabātu Jāzepa Vītola piemiņu, dokumentus, fotogrāfijas, notis un priekšmetus, kas saistīti ar viņa radošo mūžu. 1963. gadā, gatavojoties J.Vītola 100. dzimšanas dienas svinībām, Anniņās oficiāli tika atvērts sabiedriskais muzejs, pateicoties toreizējam Gaujienas vidusskolas direktoram Arnim Madisonam, skolotājiem Jānim Račevskim un Harijam Grāvim. Muzejs glabā Jāzepa Vītola kultūrvēsturisko mantojumu, iesaistot to aktīvā, mūsdienīgā apritē un nodrošina Dziesmusvētku tradīcijas nepārtrauktību, katru vasaru atzīmējot profesora dzimšanas dienu 26.jūlijā ar Gaujienas Vītolsvētkiem.

Ikgadējā bērnu un jauniešu mūzikas nometnē “Vītolēni” kopš 2003.gada jau tūkstošiem bērnu guvuši iespēju profesionāli pilnveidoties, dziedāt apvienotā korī, spēlēt simfoniskajā orķestrī un katru vasaru izbaudīt Dziesmusvētku sajūtu.  

Muzejā piedāvājam noskatīties dažādus videomateriālus, kas stāsta par komponista daiļrades daudzveidīgo mantojumu, Dziesmusvētku vēsturi un nometni Vītolēni, kā arī ekskluzīvu iespēju tikties ar Jāzepu Vītolu!

Uzvedums „Tikšanās ar Jāzepu Vītolu” iepazīstina ar komponista nozīmīgo ieguldījumu Latvijas mūzikas dzīves attīstībā un tā svarīgo nozīmi šobrīd, ļaujot izprast Jāzepa Vītola radošo personību – lielo cilvēcību, humoru, rūpes, mīlestību un pedagoģisko talantu. Uzvedums ir piemērots demonstrēšanai skolās, 40 minūšu laikā spilgti izgaismojot Latvijas kultūras Kanonā iekļautās vērtības. Izglītojošais iestudējums rada pavisam neticamu profesora klātbūtnes sajūtu un iepazīstina ar Jāzepu Vītolu saistošā un netradicionālā veidā. Priekšnesumā skan J.Vītola mūzika, citāti no vēstulēm, dienasgrāmatām un izspēlētas ainiņas, izceļot komponista humoru. 

Uzvedumu piedāvā Gaujienas radošā grupa: Jāzepa Vītola memoriālā muzeja „Anniņas” vadītāja Ineta Riepniece, Jānis Krišjānis, Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve.

Laipni gaidīti “Anniņās”!

Sākot ar 2020.gada 1. jūniju biļetes cena:

Pakalpojuma veids Mērvienība Maksa EUR
Ekspozīcijas apskate
J.Vītola muzejā “Anniņas”
1 biļete 2 EUR pieaugušajiem
1.50 EUR bērniem un pensionāriem
Ekskursija
J.Vītola muzejā “Anniņas”
1 biļete 2 EUR pieaugušajiem
1.50 EUR bērniem un pensionāriem
Muzejpedagoģiskā programma “Dižgaru ceļš-komponists Jāzeps Vītols – “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu un viņa Paradīze”” 1 biļete 3 EUR

 


 

TRAPENES novadpētniecības centrs

         

“Vairogi”, Trapene, Trapenes pagasts,
Apes novads, LV-4348
Tālrunis: +37125413403, +37125413243
Epasts: svetlana.spalvina@ape.lv

Trapenes  novadpētniecības centra vadītāja: Svetlana Spalviņa

Apmeklētāju pieņemšanas laiks:

No 01.10.2020- 30.04.2021

Tikai uz iepriekšēju pieteikšanos

Tālr. +371 25413243

         

 

Trapenes pagasta novadpētniecības māja atklāta 1960.gadā, pēc skolotāja H. Ausekļa iniciatīvas.

Novadpētniecības centra ekspozīcijā skatāms Trapenes pagasta kultūras mantojums.

Dokumentos un fotomateriālā atspoguļoti:

  • Krievijas 20. gs. revolūciju notikumi, kas skāra Trapeni;
  • Latvijas atbrīvošanas cīņu notikumi 1919. gadā;
  • Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – trapenieši;
  • Norises Trapenē Latvijas brīvvalsts laikā;
  • Otrā pasaules kara un pēckara laikā;
  • Traģiskās deportācijas padomju okupācijas apstākļos.

2018. gadā ir pārveidota ekspozīcija par novadnieku dzejnieku Ojāru Vācieti. Ir iespēja uzzināt par dzejnieka Ojāra Vācieša vecākiem, par paša dzejnieka bērnības un skolas gadiem. Ērti sēžot krēslos, var klausīties ierakstos viņa dzeju, paša autora izpildījumā.

Pie Trapenes pamatskolas, kurā mācījies Ojārs Vācietis, 1984. gada 7. decembrī tika atklāts piemiņas akmens, kuru ikviens apmeklētājs ar siltām rokām var iesildīt. Un kā Imants Ziedonis teica: ”Tik daudz siltuma būs akmenī, cik tajā ieliksim.”

Novadpētniecības centrā skatāma:

  • Ekspozīcija barona Voldemāra fon Vulfa muiža – Trapenes un parka vēsture
  • Novadpētniecības centra otrajā stāvā ekspozīcija par rakstnieku un dzejnieku Linardu Laicenu, kā arī viņa piemineklis pie kultūras nama. 20. gs. sākumā Linards Laicens strādājis Trapenē par dārznieka mācekli. Ekskursijas noslēgumā ir iespēja nobaudīt liepziedu tēju no simtgadīgām liepām, kuras parkā ir iestādījis Linards Laicens.

Mainīgās ekspozīcijas:

  • Ekspozīcija par brāļiem Ādolfu un Jāni Grestēm. Ādolfs Greste 19., 20. gs. mijā strādājis Bormaņu (tagad Trapenes) pagasta skolā “Kristiņi” par skolotāju. Pie šīs ēkas tagad ir piemiņas plāksne. Ekspozīcija atspoguļo arī Jāņa Grestes dzīves gaitas: skolotājs, muzejnieks, kolekcionārs. Sarakstījis 212 anekdotes.
  • Novadpētniecības centrā ir iespēja iepazīties ar materiāliem par novadnieku grafiķi Edvīnu Andersonu.
  • Senie latviešu darba rīki un to pielietojums”, kura ir paplašināta ar daudziem interesantiem eksponātiem.

 

Pakalpojumi

Pakalpojuma veids Mērvienība Maksa EUR
Ekspozīcijas apskate
Trapenes novadpētniecības māja
1 biļete 2 EUR pieaugušajiem
1.50 EUR bērniem un pensionāriem
Ekskursija
Trapenes novadpētniecības māja
1 biļete 2 EUR pieaugušajiem
1.50 EUR bērniem un pensionāriem
Muzejpedagoģiskā programma “Dižgaru ceļš-dzejnieka O.Vācieša daiļrades izzināšana, radošās darbnīcas, viktorīna (O.Vācietis “Astoņi kustoņi”) 1 biļete 3 EUR
 
 

 

E.ZĀLĪTES memoriālā māja

 

         

Dzirnavu iela 24, Apes pilsēta,
Apes novads, LV-4337

Tikai uz iepriekšēju pieteikšanos

01.10.2020 – 30.04.2021

Tālr. 26124789 vai 29131404

         

 

Elīna Zālīte (1898 – 1955) – dzejniece („Sila ziedi”, „Virši zili…”), prozaiķe (stāstu krājumi „Sūrais malks”, „Saules zeme Ēģipte”, romāns „Agrā rūsa” u.c.), dramaturģe („Bīstamais vecums”, „Maldu Mildas sapņojums”, „Rudens rozes”, muzikālā komēdija „Zilo ezeru zemē” u.c.), tulkotāja(igauņu tautas eposs „Kalevipoegs”, A. Tamsāres, Fr. Tuglasa, A. Kivi, I. Gončarova u. c. igauņu, somu, krievu autoru romāni, stāsti).

Apē E.Zālītes piemiņu glabā viņas vārdā nosaukta iela un memoriālā māja Dzirnavu ielā 24, kurā rakstniece dzimusi un pavadījusi bērnību. Tajā izvietota piemiņas ekspozīcija „Elīnas Zālītes dzīves un daiļrades ceļš” un memoriālā istaba, kur savu mūža mājvietu atradušas daudzas rakstnieces personīgās lietas, kas rada gandrīz ticamu viņas klātbūtnes efektu.

 

Pakalpojuma veids Mērvienība Maksa EUR
Ekspozīcijas apskate
Elīnas Zālītes memoriālās māja
1 biļete 2 EUR pieaugušajiem
1.50 EUR bērniem un pensionāriem
Ekskursija
Elīnas Zālītes memoriālās māja
1 biļete 2 EUR pieaugušajiem
1.50 EUR bērniem un pensionāriem
Muzejpedagoģiskā programma “Dižgaru ceļš-rakstnieces/dramaturģes E.Zālītes daiļrades izzināšana ( izlaušanās istaba, viktorīna)  1 biļete 3 EUR
* Biļetes ar PVN netiek apliktas

 


 

VIREŠU novadpētniecības centrs ”Mājvieta”

         

„Vecvireši”, Virešu pagasts,
Apes novads,
LV- 4355
Tālr.: 29489660
E- pasts: liga.ozolina@ape.lv
Vadītāja: Līga OZOLIŅA
Apmeklētāju pieņemšanas laiks: no 01.10.2020. – 30.04.2021.

Pirmdiena –  8:30 – 16:30

Otrdiena    –   8:30 – 16:30

Trešdiena  –     8:30 – 16:30

Ceturtdiena –  8:30 – 16:30 

Piektdiena  –    8:30 – 16:30

Sestdiena  – Slēgts

Svētdiena –  Slēgts

         

7

 

Virešu  novadpētniecības centrā „Mājvieta” apskatāmas divas ekspozīcijas:

Pirmā ekspozīcija caur fotogrāfijām un dokumentiem  dod iespēju  aizceļot uz pirmās Latvijas laikiem Virešu pagastā, redzēt un dzirdēt kā ļaudis dzīvojuši un ar ko nodarbojušies, kādas valstiski nozīmīgas būves šeit atradušās.

Otra  ekspozīcija piedāvā paciemoties pie dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas, telpā kur savā laikā dzejniece strādājusi par bibliotekāri, šeit aizsācies arī viņas dzejnieces ceļš. Ekspozīcijā apskatāmas dažādas K. Apškrūmas personīgās lietas – rokrakstā rakstīti manuskripti, pateicības  un goda raksti, skolas laika liecības un vēl daudz dažādu priekšmetu. Goda vietā, protams, dzejnieces izdotās dzejas grāmatas  un mūža gaitā sakrātā pūču figūru kolekcija.

Apmeklētājiem novadpētniecības centrs būs atvērts no 1. jūnija!

Foto stāstā par Gaujas tiltu pie Virešiem

Pakalpojumi

Pakalpojuma veids Mērvienība Maksa EUR
Ekspozīcijas apskate
Virešu novadpētniecības centra “Mājvieta “
1 biļete 2.00 pieaugušajiem
1.50 bērniem un pensionāriem
Ekskursija
Virešu novadpētniecības centra “Mājvieta “
1 biļete 2.00 pieaugušajiem
1.50 bērniem un pensionāriem
Muzejpedagoģiskā programma “Dižgaru ceļš”-(dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas daiļrades izzināšana, radošās darbnīcas, viktorīna) 1 biļete 3 EUR
* Biļetes ar PVN netiek apliktas

 


GAUJIENAS skolu un novada vēstures istaba

Stāsta Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas vēstures skolotāja Līga Bukovska.1968.g. 29.oktobrī skolā atklāja novadpētniecības muzeju, kura izveidotājs ir Harijs Grāvis.

1952. gada augustā Harijs Grāvis sāka strādāt Gaujienas vidusskolā par vēstures skolotāju un septembrī, kad sākās mācības, tika sperti pirmie soļi skolas un novada vēstures izzināšanā. Skolotāji Marta un Jānis Račevski un Sandis Podziņš bija pirmie, kuri dalījās atmiņās par skolas vēsturi, par tās 30 gadu pastāvēšanas laiku no 1922. gada, kad Gaujienas vidusskola tika dibināta. 1952. gadā bija 30 gadu jubileja, kuru gan skola nesvinēja, bet tika pieminēta skolotāju kolektīvā. Harijs Grāvis par bijušajiem skolotājiem un direktoriem runāja vēstures stundās.

Tajā pašā laikā Harijs Grāvis no vietējiem iedzīvotājiem (Jāņa Janelsīša, Millijas Ruciņas, Viļa Oša, Jāņa Egles u.c.) un Rīgas arhīvos ieguva pirmās ziņas par Livonijas ordeņa pili Gaujienā, muižas apbūves ansambli. Daudzas vēstures stundas notika pilsdrupās u.c. vēsturiskās vietās. Lai novadpētniecības darbā iesaistītu skolēnus, 1952.g. septembrī tika nodibināts vēstures pulciņš. Viens no pirmajiem vēsturiskajiem notikumiem, kuru pulciņš izpētīja, bija 1905.–1907. gada revolūcijas norise Gaujienas novadā.

Kad 1959. gadā arvien vairāk ar novadpētniecību sāka nodarboties citās rajona skolās, arī Gaujienas vidusskolā šis darbs tika turpināts ar vēl lielāku neatlaidību, piedaloties daudziem skolotājiem. Sākās pārgājieni pa novada vēsturiskajām un dabas pieminekļu vietām, kurus veica klašu kolektīvi audzinātāju vadībā. Tika izzināti daudzi novada vēsturiskie notikumi, vākti senie darba rīki un sadzīves priekšmeti muzeja izveidošanai.

1968. gada 29. oktobrī skolā tika atklāts novadpētniecības muzejs, bet pēc tam vairākkārt tika pārkārtots. 1992. gadā no jauna tika iekārtota skolas vēstures muzeja ekspozīcija, sagaidot skolas 70-gadi.

Kad Latvija atguva neatkarību, muzeju vajadzēja pārkārtot, lai patiesi parādītu novada vēsturi. Pašreizējā novada vēstures muzeja ekspozīcija tika pabeigta 2002. gadā, kad skola svinēja savu 80 gadu pastāvēšanas jubileju. Tas ir Harija Grāvja mūža darba rezultāts un lielākais gandarījums. Vēl visi vēstures notikumi nav izpētīti, joprojām var iegūt vēsturiskus priekšmetus no iedzīvotājiem. Un vēsture turpinās, par to tiek rakstīts un papildināta ekspozīcija.

 


 

PRIVĀTAIS SENLIETU MUZEJS „FAZĀNI” ar 50 000 eksponātiem

Trapenes pagastā
Mājas vīnu degustācija. Grupas, sākot no 20 personām, var pieteikt uz ugunskura vārītu putru.
T.29498605 (Zigurds Safranovičs)

         

Privātais Zigurda Safranoviča senlietu muzejs dibināts 2010.gada maijā.
Muzeja krājumā ap 40 tūkstošiem priekšmetu, 99% eksponātu ir ziedoti.
“Fazānu” mājas tagadējais saimnieks nopircis pirms 20 gadiem.
Senāk te bijis barona Vulfa muižas parks. Mājas nosaukumu izskaidro fakts,
ka barons audzējis fazānus.
Pati vecākā un retākā, pēc leģendas, 300 gadu veca manta- Ernsta Glika ledusskapis.
Barona muižas zemes karte. Dzimtas ģērbonis.
Apmeklētājus aicina pieteikties pa tālruni. Ir telšu vieta.

 
 
 

 

Zvārtavas pils

 

Pils – kungu māja celta 1881. g. Tjudoru neogotikas stilā un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu. Zvārtavas pils ir gandrīz vienīgais neogotikas interjera paraugs Latvijas muižās. Zvārtavas pils būvniecībā izmantots sarkanā ķieģeļa un laukakmens mūrējums. Ēkai ir divi pamatstāvi, divslīpju jumts ar lielām bēniņu telpām un īpatnēji izbūvēts astoņstūru tornis fasādes centrālajā daļā. Galvenā ieeja izvietota fasādes labajā pusē. Lielā lieveņa kāpnes muižkungu laikā vienmēr bija rotātas ar puķupodos iestādītiem retiem dekoratīviem augiem.

Zvārtavas muižu 1825. gadā nopirka barons fon Ceikels (von Zoeckel). Barons vēlāk savā īpašumā ieguva arī Luturmuižu un Jaunomuižu. Barona Ceikela ģimenē bija viens bērns – meita Luize. Skaisto baronesi fon Ceikeli bija bildinājuši vairāki baroni, bet viņa piekrišanu deva baronam Gotlībam fon Ferzenam no Igaunijas.
Baronesei Luizei pūrā nāca toreiz par Švarchofu sauktā muiža. Un tā barons Gotlībs fon Ferzens ieguva savā īpašumā Zvārtavas pili, muižai piederošo zemi, Luturmuižu un Jaunomuižu. Jaunais pāris nolēma veco vienstāvīgo pili, kura bija sliktā izskatā, nojaukt un uz tās pamatiem uzbūvēt jaunu, atbilstoši tālaika prasībām. Jauno pili pabeidza celt 1881. gadā un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu.

Pils sākotnējais iekārtojums līdz mūsdienām saglabājies gandrīz bez izmaiņām. Pils galvenajā ieejā uz sliekšņa akmenī iemūžināti latīņu vārdi: “Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret” (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk). Ieejot pa durvīm pirmajā stāvā, skatam paveras centrālā telpa – halle ar kolonām un parādes kāpnēm. Stāvot hallē starp kolonām un paveroties augšup, redzama vērienīga kāpņu un margu konstrukcija uz pils otro stāvu ar torni, kuru vainago unikāls, vitrāžas tehnikā veidots kupols. No halles paveras skats uz lielo balles zāli. Pretējā pusē atrodas ēdamzāle ar virtuvi, sānos baronu apartamenti. Ēdamzāles īstenā rota ir unikāls neogotiskais altārveida trauku skapis– bufete no ozola, izbūvēta starp virtuvi un ēdamzāli un izmantojama no abām pusēm. Skapja abās malās – durvis uz virtuvi.Luizes un Gotlība Ferzenu ģimenē piedzima četri bērni – viena meita un trīs dēli. Pēdējais Zvārtavas muižas īpašnieks bija viņu dēls Eduards fon Ferzens. Baronu Ferzenu dzimta nebija ļoti bagāta, viņus drīzāk varētu pieskaitīt pie “gara aristokrātiem” – visi ieguvuši labu izglītību Tērbatas universitātē, interesējās par vēsturi un dabas zinātnēm. Zvārtavas pils nebija Ferzenu dzimtas pastāvīgā mājvieta, ziemā viņi uzturējās Rīgā, bet Zvārtavā tika pavadītas vasaras, kā arī veikti medību izbraukumi.

Pils dienvidrietumu stūrī ir tornītis, kurā iebūvēta maza istabiņa, tur baronese uzturējusies vienatnē – lasījusi grāmatas, rakstījusi vēstules vai izpildījusi kādu rokdarbu.

Ļoti interesants ir arī barona darba kabinets. Tajā varēja ienākt pa četrām durvīm – no banketu zāles, no ārējās verandas, caur zāli un no pagraba. Pa šo pēdējo eju, kas kabinetā ved no pagraba, gājuši zemnieki, kam pie barona bijis kaut kas kārtojams.

Otrajā stāvā atradās bibliotēka un viesu apartamenti. Bibliotēkā gandrīz neskarts saglabājies 19.gs. beigu gotiska stila grāmatu skapis. Anša Cīruļa veidotais galds un krēsli pilī nonākuši kā ziedojums no kādas mākslinieku ģimenes. Pamatīgi izbūvētajā pagrabā septiņās istabās dzīvoja pils apkalpojošais personāls – kalpi. Palielajā priekštelpā zem kāpnēm bijusi vieta piķierim un barona medību suņiem.

Ap Zvārtavas pili atrodas plašs parks. Senākais Zvārtavas parks sākts veidot 18. gadsimtā kā regulārs, dekoratīvs trīspakāpju terasveida dārzs. No pils uz ezeru pavērusies centrālā skatu perspektīva, kuru ierobežoja lapu koku rindas. Parka ierīkošanā izmantotas gan vietējās kokaugu sugas – parastās kļavas, egles, ozoli, liepas, pabērzi, Eiropas segliņi, gan arī dažādi svešzemju kokaugi. Šajā parka daļā aug un ražo sēklas vislielākā Latvijas zaļā duglāzija. Netālu no tās redzami dižkoka izmērus sasniegušais parastais ozols un parastā liepa. Pils ziemeļu pusē – parādes pagalmā aug liels šķeltlapu Karēlijas bērzs. Kad 1881. gadā uzcēla jauno pili, paralēli tika ierīkots arī jaunais parks Zvārtavas ezera krastā, mazliet iesāņus no esošā regulārā dārza. Tas veidots ainaviskā stilā. Šinī parkā veidotas vairākas skatu perspektīvas uz Zvārtavas ezeru. Jaunajā mežaparkā stādītas dažādas svešzemju koku un krūmu grupas: Krievijas lapegles, Sibīrijas baltegles, astoņas baltās apses, pa vienai Sibīrijas ciedru priedei un asai eglei. Pils dienvidu pusē bija pašas baroneses apkopts rozārijs.

Pašlaik pils pieder Latvijas Māksliniek Savienībai un to apsaimnieko SIA Saimnieks-MS. Pils gaida ne tikai māksliniekus, bet arī tūristus, kuriem iespēja ne tikai apskatīt pili, bet arī pastaigāt pa parku un izbraukt ar laivu pa ezeru.

Zvārtavas pils – vēsturiskā šarma un romantikas mīļotājiem!

Gleznainajā Gaujienas pagastā, Zvārtavas ezera krastā 1881.gadā barons Gotlībs fon Ferzens ar sievu Luīzi lika pamatus savai dzimtas ligzdai – Zvārtavas pilij. Gadu vēlāk pie pils ieejas tika iegravēti vārdi: ‘’Te mājo Laime, neviens ļaunums neienāks.”  Pašlaik pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai, un tieši šis fakts ir pamats pils unikalitātei. Pilī ir saglabājušies neogotikas interjeri, koka kolonas vestibilā, oriģinālās parketa grīdas, mēbeles un stikla kupols ar vitrāžām, caur kurām gaisma dažādos toņos, veido zīmējumus uz sienām un grīdas. Maz ir tādu vietu Latvijā, kur guļamistabas rotā mākslinieku veidotās gultas – īsti mākslas darbi. Jaunā pāra istaba ir iekārtota pils tornītī, kurā ir pasakaina gulta ar baldahīnu. No guļamistabu logiem paveras brīnišķīgs skats uz pils parku un ezeru. Pilī ik uz soļa jūtama senatnes romantika. Ap pili plešas parks ar simtgadīgiem kokiem un saulstari atspīd ezera dzidrajā ūdens spogulī.

   Pils rudenī Zvārtava_Panorama1_small
Zāle Grafienes guļamistaba
Grafa guļamistaba  

Vai varat iedomāties vēl labāku vietu savām kāzām?

Lai Jūsu kāzas Zvārtavas pilī būtu neaizmirstamas, piedāvājam laulību ceremoniju pils pagalmā, pie ezera vai kādā no pils iekštelpām. Pēc laulību ceremonijas ir iespēja satikt vēsturiskos tēlus- baronu un baronesi fon Ferzenus, kuri apsveiks Jauno pāri un kopā ar kāzu viesiem mūzikas pavadībā baudīs šampanieti. Piedāvājam arī pils telpu dekorēšanu, atbilstoši katra pāra vēlmēm. Par skaisti klātiem galdiem, laipnu apkalpošanu un garšīgiem ēdieniem rūpējas pieredzes bagāti un labu slavu iemantojuši ēdinātāji. Romantikas baudītājiem ir iespēja vizināties laivās pa ezeru. Palīdzam kāzu norises organizēšanā – vakara vadītāji, muzikanti, fotosalons un daudz kas cits, lai Jūsu kāzas Zvārtavas pilī būtu izdevušas.

Pils pirmā un otrā stāva istabās varam gultās dot naktsmājas 60 viesiem, bet pils plašajās bērniņu telpās, kur izbūvētas dušas un tualetes, ir vietas vēl 40 gulētajiem. Lielajā zālē ir iespēja uzņemt līdz 100 viesu, bet mazajā – kamīnzālē romantiskā gaisotnē var baudīt torti un kafiju. Pils pirmajā stāvā atrodas labiekārtota virtuve, pagrabstāvā –sauna, ir pieejama klasiskā masāža.

Esam padomājuši arī par īpašu programmu Zelta kāzām.

Zvārtavas pilī- Starptautiskajā mākslas uz izglītības centrā tiek organizēti mākslas simpoziji, izstādes, darbnīcas un citi pasākumi, tādejādi rosinot šajā vietā īpašu radošu auru un bohēmisku garu.

Pils telpās ir iespējams rīkot seminārus, konferences, banketus un dažādas svinības.

Pils parka nogāzē atrodas gleznainais Zvārtavas ezers, kur iespējams peldēties, makšķerēt, vizināties ar laivām. Ir pieejamas telts vietas.

Tūristu grupām no 30 līdz 50 cilvēku, naktsmītnes skaistajos numuriņos ir 17 EUR no personas.

Zvārtavas pils slieksnī iekaltie vārdi ir sargājuši gan pils saimnieku Luīzes un Gotlība fon Ferzenu laulību gan pašreizējo īpašnieku radošās norises un, protams, laipni aicinātos viesus.

Gaidām Jūs ciemos Zvārtavā- vienā no skaistākajā Ziemeļvidzemes pilīm, Latvijas neogotikas stila arhitektūras pērlē!

 

Adrese: Apes novads, Gaujienas pagasts, Zvārtava, Zvārtavas pils. LV-4339
Igors Dobičins 
Latvijas Mākslinieku savienības prezidents 

Tālr.: +371 26628302
E-pasts:  dobicins@inbox.lv
            

Mājaslapa: 
 
 

 

 

 

Dalīties:
15. aprīlis, 2014, Madara Tjuksa
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs