26.10. plkst.14:00 Domes kārtējā sēde 09.11. plkst.13:00 Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēde

Muzeji

JĀZEPA VĪTOLA memoriālais muzejs “ANNIŅAS”

„Anniņas”, Gaujienas pagasts,
Apes novads, LV- 4339
Tālrunis: mob. . +371 29247772
E-pasts: ineta.riepniece@ape.lv
Muzeja vadītājs: Ineta Riepniece

Apmeklētāju pieņemšanas laiks:

Otrdiena          9.00 -17.00
Trešdiena        9.00 -17.00
Ceturtdiena     9.00 -17.00
Piektdiena       9.00 -17.00
Sestdiena        9.00-17.00
Ārpus darba laika – zvanīt + 371 26546842 Jānis Krišjānis

           

Jāzepa Vītola memoriālā muzeja „Anniņas” misija ir saglabāt Jāzepa Vītola kultūrvēsturisko mantojumu, iesaistot to aktīvā un mūsdienīgā apritē.

Muzeja krājumā ir priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas, notis – viss, kas saistīts ar J. Vītola dzīvi un darbību.

Lielākie pasākumi katru vasaru – Jāzepa Vītola MŪZIKAS DIENAS, atzīmējot komponista dzimšanas dienu 26.jūlijā. Šie svētki mūsdienīgi turpina Jāzepa Vītola uzsāktās tradīcijas. Ikgadējā bērnu un jauniešu muzikālā nometne “Vītolēni” savos darbības gados kopš 2003.gada dod iespēju simtiem bērnu profesionāli pilnveidoties, dziedāt apvienotā korī, spēlēt simfoniskajā orķestrī. Gaujienas Anniņās jaunieši kopā ar pieaugušajiem MŪZIKAS DIENU koncertos izbauda muzicēšanas prieku, gūst emocionālu gandarījumu un turpina ceļu uz Jāzepa Vītola dzīves galveno mērķi – veidot muzikāli nobriedušu tautu.
Apkopojums par svētkiem Apgāds 2016.gadā tika izdots grāmatā Jāzepa Vītola Mūzikas dienas. Sastādītāja un redaktore Antra Mieze, apgāds Antava

Gaujiena – mana paradīze… tā teicis Latvijas Konservatorijas dibinātājs, izcilais komponists profesors Jāzeps Vītols (1863.gada 26. jūlijs – 1948. gada 24. aprīlis).
Jāzepa Vītola saistība ar Gaujienu izveidojās 1922.gadā, kad Latvijas valsts par īpašiem nopelniem profesoram piešķīra daļu no bijušās Gaujienas muižas centra.
No Valkas apriņķa zemes ierīcības komitejas 1922. gada 28. novembra sēdes protokola: …gabala nr. 42F lielumu saskaņā ar Centrālās komitejas piešķiršanas lēmumu noteikt uz 60 pūrvietu kopplatībā, ieskaitot šai platībā ar nederīgo zemi. Pie robežu noteikšanas ņemt vērā, lai gabalā ietilptu pēc iespējas vairāk dabas jaukumu, jo gabals no centrālās komitejas domāts galvenām kārtām kā atpūtas vieta profesoram J. Vītolam, kura nodarbošanās nav lauksaimniecība…
Un tā gan muižas aldara divstāvu koka mājiņa, gan 60 pūrvietu “dabas jaukumu” kļuva par vietu, kur Jāzeps Vītols pavadīja katru brīvo brīdi.

Arī tagad Anniņās satiksiet Jāzepu Vītolu!
Gaujienas kultūras tūrisma gids Jānis Krišjānis jūs sagaidīs ar pavisam ticamu profesora klātbūtnes sajūtu un citātiem no atmiņu dienasgrāmatas. Piedāvājam noskatīties filmu par komponista daiļradi, jeb iejusties pavisam reālās laikmeta ainās radošajā programmā “Jāzeps Vītols – vakar, šodien, rīt” .
Programma veidota kā izglītojošs iestudējums ar muzikālu pavadījumu, kas 40 minūšu laikā iepazīstina ar Jāzepa Vītola dzīvi un muzikālo mantojumu saistošā un netradicionālā veidā – Jāņa Krišjāņa vizuālā līdzība ar profesoru rada iespaidu, ka muzeja fotogrāfijas atdzīvojušās! Īpaši pārliecinoši tas izdodas jaunajā uzvalkā, kas tika uzšūts atbilstoši dokumentālajiem kadriem, ar Alūksnes un Apes novadu fonda atbalstu.

Laipni gaidīti “Anniņās”!

Otrdienās apmeklējums ir bez maksas!!!

Pakalpojuma veids Mērvienība Maksa EUR
Apmeklējums  1 biļete 1.50
* Biļetes ar PVN netiek apliktas

 

 

TRAPENES pagasta novadpētniecības māja 

 

“Vairogi”, Trapene, Trapenes pagasts,
Apes novads, LV-4348
Tālrunis: +37125413403
Epasts:liga.semjonova@ape.lv

Trapenes   tūrisma darba organizators: Līga   SEMJONOVA

Apmeklētāju pieņemšanas laiks:

Otrdiena          9.00 -17.00
Trešdiena        9.00 -17.00

Ārpus darba laika zvanīt pa tālr. 25413403



Trapenes pagasta novadpētniecības māja atklāta 1960.gadā, pēc skolotāja H. Ausekļa iniciatīvas.

Novadpētniecības mājā ekspozīcijā skatāmi Trapenes pagasta kultūras pieminekļi. Dokumentos un fotomateriālā atspoguļoti Krievijas 20. gs. revolūciju notikumi, kas skāra Trapeni, Latvijas atbrīvošanas cīņu notikumi 1919. gadā, Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – trapenieši, norises Trapenē Latvijas brīvvalsts, Otrā pasaules kara un pēckara laikā, arī traģiskās deportācijas padomju okupācijas apstākļos.

Divās telpās ir materiāli par mūsu novadnieku dzejnieku Ojāru Vācieti. Ir materiāli par dzejnieka Ojāra Vācieša vecākiem, par paša dzejnieka bērnības un skolas gadiem. Ērti sēžot krēslos, var klausīties (kompaktdiskā ierakstītu) viņa dzeju paša autora izpildījumā.

Pie Trapenes pamatskolas, kurā mācījies Ojārs, ir piemiņas akmens. Ir iespēja izstaigāt dzejnieka bērnības un jaunības takas.

Novadpētniecības mājā skatāma ekspozīcija (barona Voldemāra fon Vulfa muiža) par Trapeni un parka vēsturi. Interesanta ir ekspozīcija par brāļiem Ādolfu un Jāni Grestēm. Ādolfs Greste 19., 20. gs. mijā strādājis Bormaņu (tagad Trapenes) pagasta skolā “Kristiņi” par skolotāju. Pie šīs ēkas tagad ir piemiņas plāksne.

Ekspozīcijā atspoguļotas arī Jāņa Grestes dzīves gaitas: skolotājs, muzejnieks, kolekcionārs. Rakstījis arī anekdotes (pavisam 212).

Vienaldzīgi garām nevar paiet materiāliem par novadnieku grafiķi Edvīnu Andersonu.

Parkā atrodas rakstnieka un dzejnieka Linarda Laicena piemineklis. 20.gs. sākumā viņš strādājis Trapenē par dārznieka mācekli. Novadpētniecības mājas otrajā stāvā – viss par Linardu Laicenu.

Muzejā apskates noslēgumā priecāsimies par seno latviešu prasmi un gudrību pīt vīzes, taisīt pastalas un gatavot garšīgu kafiju. To visu nodaļā  “Senie latviešu darba rīki un to pielietojums”.. , kura ir paplašināta ar daudziem interesantiem eksponātiem. Ir konkursi skolēniem.

Vasarā Jūs priecēs savu nākotni ,,zīlēt” pie Tinābeles un Upuru liepas, bet atpūsties varēsiet pie Mikužu veselības avotiņa Melnupes krastā.

 

Otrdienās apmeklējums ir bez maksas!!!

 


 

 

E.ZĀLĪTES memoriālā māja

Dzirnavu iela 24, Apes pilsēta,
Apes novads, LV-4337

Tālruņi: 643 22271,
mob.+371 26388665

Epasts: ape.biblioteka@ape.lv
Atbildīgā par E.Zālītes
memoriālo māju: Mudīte KAKTIŅA                   
                

 

Elīna Zālīte (1898 – 1955) – dzejniece („Sila ziedi”, „Virši zili…”), prozaiķe (stāstu krājumi „Sūrais malks”, „Saules zeme Ēģipte”, romāns „Agrā rūsa” u.c.), dramaturģe („Bīstamais vecums”, „Maldu Mildas sapņojums”, „Rudens rozes”, muzikālā komēdija „Zilo ezeru zemē” u.c.), tulkotāja(igauņu tautas eposs „Kalevipoegs”, A. Tamsāres, Fr. Tuglasa, A. Kivi, I. Gončarova u. c. igauņu, somu, krievu autoru romāni, stāsti).

Apē E.Zālītes piemiņu glabā viņas vārdā nosaukta iela un memoriālā māja Dzirnavu ielā 24, kurā rakstniece dzimusi un pavadījusi bērnību. Tajā izvietota piemiņas ekspozīcija „Elīnas Zālītes dzīves un daiļrades ceļš” un memoriālā istaba, kur savu mūža mājvietu atradušas daudzas rakstnieces personīgās lietas, kas rada gandrīz ticamu viņas klātbūtnes efektu.

Otrdienās apmeklējums ir bez maksas!!!

Pakalpojuma veids Mērvienība Maksa EUR
Apmeklējums  1 biļete 1.00
* Biļetes ar PVN netiek apliktas




 

VIREŠU vēstures istaba

 

„Vecvireši”, Virešu pagasts,
Apes novads,
LV- 4355
Tālrunis: mob. +371 25604243
E- pasts: ligaoz@tvnet.lv
Vēstures liecību glabātāja
Līga OZOLIŅA

 Apmeklētāju pieņemšanas laiks:
Pirmdiena 8:00 – 16:00
Otrdiena 8:00 – 16:00

Trešdiena 8:00- 16:00
Ceturtdiena 8:00 – 16:00
  7

Virešu pagasta vēstures istaba iekārtota Virešu pagasta namā un darbojas, kopš 2008.gada novembra.

Dokumentālas liecības par pagasta nama būvniecības laiku nav atrastas, bet mainot veco jumtu uz vienas no spārēm tika atrasts ieraksts, kas datēts ar 1869.gadu. Tāpēc pieņemam, ka ēka tapusi šajā laikā. Atskatoties vēsturē nams vienmēr bijis mītnes vieta pagasta pārvaldei. Tāpēc arī vēstures istabas vieta nav izvēlēta nejauši, bet gan, kā vēsturiski nozīmīgs punkts Virešu pagastā.

Vēstures istabā apskatāma ekspozīcija, kas stāsta par pirmās Latvijas laiku Virešos. Šeit ir senas fotogrāfija, rokdarbi, darbarīki, dažādi seni dokumenti, kas sniedz ieskatu pagasta dzīvē.

novadp ist 038
novadp ist 016  

Daudzus gadus pagasta nama ēkā dzīvoja dzejniece Kornēlija Apškrūma, tajās telpās tagad  ir iekārtota dzejniecei veltīta ekspozīcija, kurā var apskatīt  izdotās dzejnieces grāmatas, iepazīties ar viņas vaļaspriekiem pūču un māla krūzīšu kolekcijām. Iepriekš vienojoties iespējams noorganizēt tikšanos ar dzejnieci.

 ???????????????????????????????
novadp ist 004

 

Foto stāstā par Gaujas tiltu pie Virešiem

 

Pakalpojumi

Otrdienās apmeklējums ir bez maksas!!!

Pakalpojuma veids Mērvienība Maksa EUR
Apmeklējums  1 biļete 1.00
* Biļetes ar PVN netiek apliktas

 

GAUJIENAS skolu un novada vēstures muzejs

   

 

1968.g. 29.oktobrī skolā atklāja novadpētniecības muzeju, kura izveidotājs ir Harijs Grāvis.

Stāsta Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas vēstures skolotāja Līga Bukovska.

1952. gada augustā Harijs Grāvis sāka strādāt Gaujienas vidusskolā par vēstures skolotāju un septembrī, kad sākās mācības, tika sperti pirmie soļi skolas un novada vēstures izzināšanā. Skolotāji Marta un Jānis Račevski un Sandis Podziņš bija pirmie, kuri dalījās atmiņās par skolas vēsturi, par tās 30 gadu pastāvēšanas laiku no 1922. gada, kad Gaujienas vidusskola tika dibināta. 1952. gadā bija 30 gadu jubileja, kuru gan skola nesvinēja, bet tika pieminēta skolotāju kolektīvā. Harijs Grāvis par bijušajiem skolotājiem un direktoriem runāja vēstures stundās.

Tajā pašā laikā Harijs Grāvis no vietējiem iedzīvotājiem (Jāņa Janelsīša, Millijas Ruciņas, Viļa Oša, Jāņa Egles u.c.) un Rīgas arhīvos ieguva pirmās ziņas par Livonijas ordeņa pili Gaujienā, muižas apbūves ansambli. Daudzas vēstures stundas notika pilsdrupās u.c. vēsturiskās vietās. Lai novadpētniecības darbā iesaistītu skolēnus, 1952.g. septembrī tika nodibināts vēstures pulciņš. Viens no pirmajiem vēsturiskajiem notikumiem, kuru pulciņš izpētīja, bija 1905.–1907. gada revolūcijas norise Gaujienas novadā.

Kad 1959. gadā arvien vairāk ar novadpētniecību sāka nodarboties citās rajona skolās, arī Gaujienas vidusskolā šis darbs tika turpināts ar vēl lielāku neatlaidību, piedaloties daudziem skolotājiem. Sākās pārgājieni pa novada vēsturiskajām un dabas pieminekļu vietām, kurus veica klašu kolektīvi audzinātāju vadībā. Tika izzināti daudzi novada vēsturiskie notikumi, vākti senie darba rīki un sadzīves priekšmeti muzeja izveidošanai.

1968. gada 29. oktobrī skolā tika atklāts novadpētniecības muzejs, bet pēc tam vairākkārt tika pārkārtots. 1992. gadā no jauna tika iekārtota skolas vēstures muzeja ekspozīcija, sagaidot skolas 70-gadi.

Kad Latvija atguva neatkarību, muzeju vajadzēja pārkārtot, lai patiesi parādītu novada vēsturi. Pašreizējā novada vēstures muzeja ekspozīcija tika pabeigta 2002. gadā, kad skola svinēja savu 80 gadu pastāvēšanas jubileju. Tas ir Harija Grāvja mūža darba rezultāts un lielākais gandarījums. Vēl visi vēstures notikumi nav izpētīti, joprojām var iegūt vēsturiskus priekšmetus no iedzīvotājiem. Un vēsture turpinās, par to tiek rakstīts un papildināta ekspozīcija.

 

 

 

 

 

15. aprīlis, 2014, Madara Jakobsone
lveerudeen

Gaisa temperatūra Apē

Rakstu arhīvs